Lai arī pēdējos gados panākti ierobežojumi senlietu tirdzniecībā, melnā arheoloģija jeb mantrači arvien ir aktuāla problēma Latvijā. Daži arheologi pat secina, ka nelegālie senlietu racēji pat kļuvuši nekaunīgāki, aiz sevis arheoloģijas pieminekli atstājot briesmīgā stāvoklī, īpaši senkapus.
Nupat arheologi apkopojuši jaunākos pētījumus Latvijā. Divu gadu atskaites sesijā parādījās tādi atklājumi kā vēl vieni uguns kapi, mezolīta apmetne, pazemes krogs Tukumā, bronzas apstrādes apmetne un citi, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.lv.
Pagājis aptuveni pusotrs gads kopš spēkā stājās grozījumi likumā «Par kultūras pieminekļu aizsardzību», kas nosaka, ka arheoloģiskajās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas ar datējumu līdz 17.gadsimtam ieskaitot pieder valstij un glabājami muzejos. Arheoloģiskās senvietas ir aizsargājami pieminekļi, savukārt, ja kāds uziet neatklātu senvietu, par to ir pienākums ziņot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne, vērtējot laiku kopš grozījumiem, norāda – mantraču skaits turpinājis pieaugt, bet situācija diemžēl varētu uzlaboties tikai ilgākā laika posmā
«Runājot par pozitīvo, tad šajā laikā mums ienāk arvien vairāk ziņojumu par atrastām senlietām, ne vien par arheoloģiskām, bet arī ar vēsturisku nozīmi. Cilvēki ziņo, ja kaut ko atrod un tam pateicoties mums jau sarakstā iekļauti jauni seši arheoloģiskie pieminekļi, daļa no tām vietām gan ir papostītas, bet pamazām Latvijas arheoloģisko pieminekļu karte papildinās. No otras puses ir mantrači un par postījumiem arheoloģiskajos pieminekļos uz šo brīdi ir vismaz 60 kriminālprocesi ierosināti. Gadā vidēji 20 procesi tiek rosināti,» stāsta Zirne.
Tiesa gan, tikai viens no sešiem ziņotājiem par senvietas uziešanu bijis pats mantracis. Taču Zirne norādīja uz kādu nesen saņemtu lietu Liepājas pusē, kur par melno arheologu ziņojuši paši iedzīvotāji – nofotografējuši melnā arheologa auto darbības vietā un nodevuši liecības policijai. Tādēļ Zirne secina, ka pēdējos gados vēstures mantojuma glabāšana šķiet sākusi uzrunāt arī sabiedrību.
Latvijā kopumā ir vairāk nekā 2000 arheoloģijas pieminekļu, un lielākā daļa no tiem atrodas tieši Vidzemē. Pieminekļu inspekcijas Vidzemes daļas inspektore Sarmīte Dundure gan skaidri secina, ka kopš stingrākiem noteikumiem likumā situācija ar melnajiem arheologiem nav uzlabojusies. «Ja runā par teritorijām, tad noteikti pirmajā vietā postījumu skaita ziņā ir Madonas novads, arī Lubānas novads, Ērgļu novads, Cesvaines novads,» stāsta Dundure.
Inspekcijas darbinieces apstiprina, ka Latvijas tautas senlietas arvien turpina parādīties interneta tirdzniecības portālā ebay un līdz ar to tās valsts vēsturei ir zudušas.
Neskatoties uz aktīvo mantraču darbību arī vietējie arheologi veic aizvien jaunus atklājumus. Arheoloģijas atskaites sesijā, kura norit reizi divos gados, arheoloģiskā mantojuma saglabāšanas problēmas aktualizēja LU vēstures institūta vadītāja Antonija Vilcāne. Viņa norāda, ka vēstures izpētes kopainu kritiski ietekmē mantrači, paņemot kaut vienu priekšmetu no uzietas senvietas. «Melnie arheologi patiesībā nav nekādi arheologi, jo tā ir zinātne, bet viņi vienkārši rok senvietas, savāc artefaktus un senlietas, kuras tirgo vai uzkrāj kolekcijās. Praktiski līdz sabiedrībai šīs lietas nenonāk. Bet trakākais ir tas, ka viņi sagrauj kontekstu un dažkārt arheologam konteksts, lai saprastu senvietas nozīmi un raksturu, ir daudz svarīgāks par atrastajām senlietām,» saka Vilcāne.