Šobrīd Latvijā sociālās iemaksas savai pensijai no minimālās algas veic 34% strādājošo. Tā kā pensijas apmērs ir tikai 40% no vidējās darba algas darba mūža laikā, tad pēc desmit vai divdesmit gadiem, kad šie cilvēki pensionēsies, Latvijai jārēķinās ar ļoti lielu nabadzīgu cilvēku grupu, vēsta laikraksts "Diena".
Avīzes aptaujātie ekonomisti norāda, ka, šiem cilvēkiem pensionējoties pēc desmit divdesmit gadiem, nopietnām briesmām ir pakļauta valsts ekonomikas izaugsme, jo lielai sabiedrības daļai būs niecīgi ienākumi, kas nozīmēs iekšējā patēriņa samazināšanos, investīciju kritumu, lēta importa pieaugumu un neizbēgami novedīs pie iekšzemes kopprodukta (IKP) sarukuma.
Mazās sociālās iemaksas veic ne tikai minimālās algas saņēmēji, bet arī pašnodarbinātie, mikronodokļa maksātāji, radošo profesiju pārstāvji, kuri lielu ienākumu daļu saņem autoratlīdzību veidā, kā arī aplokšņu algu saņēmēji, raksta "Diena".
Latvijas Universitātes ekonomikas profesore Baiba Šavriņa valsts nākotni pat sauc par šausminošu un uzsver: "Tam būs milzīga negatīva ietekme uz IKP. Cilvēki iegādāsies mazāk preču un pakalpojumu, tas nozīmē arī mazākus ieņēmumus uzņēmējiem. Uzņēmēji savukārt nevarēs izveidot uzkrājumus, no kuriem veikt investīcijas. Varētu arī kļūt lēnāka tautsaimniecības kreditēšana, jo nabadzīgie pensionāri nevarēs veikt noguldījumus bankās, kas ietekmēs to kredītportfeļa apjomu."
Ekonomists un pensiju eksperts Edgars Voļskis uzskata, ka tik liels skaits iedzīvotāju, kuri veic iemaksas no minimālās algas, ir nopietns pamats bažām par sociālā budžeta ilgtspēju. "Mēs nonāksim situācijā, ka jau tuvā nākotnē sociālajam budžetam būs lielas grūtības nodrošināt pensiju izmaksu aizvien pieaugošajam skaitam pensionāru, jo gluži vienkārši minimālās iemaksas nenodrošinās pietiekamus ienākumus budžetā."
Abi eksperti uzskata, ka viens no iespējamajiem situācijas risinājumiem, domājot kopumā par valsts ekonomisko situāciju, būtu pensionēšanās vecuma paaugstināšana.
"Swedbank" ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka mazturīgo nākotnes pensionāru skaitu varētu minimizēt, paaugstinot strādājošo legālos ienākumus, kā arī izskaužot aplokšņu algas. "Jācenšas uzlabot darba ražīgumu. Jo tikai tas ļauj noturīgi un strauji celt algas. Var palīdzēt arī nodokļu sloga pārbīdes, piemēram, samazinot nodokļu slogu zemākiem ienākumiem. Bet galvenais faktors ir ražīgums. Kā to panākt? Par to jau sen diskutētais – kvalitatīvāka uzņēmējdarbības vide, ātrāki tiesu lēmumi saimniecisko strīdu lietās, labāka izglītības kvalitāte, kvalitatīvāka infrastruktūra."
Viņš arī uzsver, ja zemo sociālo iemaksu iemesls ir ienākumu slēpšana, tad papildu negatīvs efekts ir arī pensiju sistēmas uzticības graušana. "Ja nodokļu nemaksātājs pensionējoties ir pārsteigts par zemo pensiju, tad ir liela varbūtība, ka vēlēšanās viņš balsos par politiķiem, kas sola palielināt pensijas gan uz strādājošo rēķina, gan to pensionāru rēķina, kas iepriekš nodokļus godīgi maksājuši," skaidro Kazāks.