Kamēr eirozonā inflācija tuvojas nulles atzīmei, Latvijā cenas tomēr pieaugs, taču pieaugums būs samērīgs.
Straujāku inflāciju var sagaidīt tālākā nākotnē, ja situācijā eirozonā un citos Latvijas noieta tirgos stabilizēsies, intervijā Latvijas Radio atzina "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Martā inflācija eirozonā nokritās līdz 0,5%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada. Tas ir kritiens, salīdzinot ar 0,7% rādītāju februārī. Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķis ir 2% inflācija. Bet jau pusgadu tā ir zem 1% līmeņa, radot bažas par deflāciju un tās ietekmi uz ekonomiku.
Patērētājiem patiktu, ja cenas samazinātos un ienākumi augtu, bet no ekonomikas viedokļa inflācija ir ekonomiskas aktivitātes blakusprodukts, un mēs redzam, ka piedzīvojam deflāciju tad, kad ekonomikā bija kritums, atgādināja Gašpuitis.
Deflācija var radīt problēmas eirozonas ekonomikā, pamazām parādās ziņas par ekonomikas atgūšanos, bet, ja sākas deflācija, var rasties problēmas šim pozitīvajiem procesiem – patērētāji var sagaidīt vēl lielāku cenu samazinājumu un „pieturēt” patēriņu, skaidroja ekonomists.
Eirozonas valstīm ir arī konkurētspējas atšķirības, ko būtu vieglāk novērst, ja būtu straujāka inflācija dažās valstīs. Tām valstīm, kas atrodas vienotajā valūtas zonā, kura stagnē, konkurētspēju var palielināt uz algu samazināšanas rēķina, kas rada problēmas mājsaimniecībām parādu apkalpošanā un tās neļauj atgūties ekonomikai kopumā, norādīja Gašpuitis.
Ja cenas krīt, krīt uzņēmumu pagrozījums, attiecīgi darbinieki nevar sagaidīt algu pieaugumu, skaidroja Gašpuitis.
„Samērīgā inflācija pozitīvi ietekmē darba tirgu, tā pat ir nepieciešama, ja raugāmies no cita skatu punkta,” pauda ekonomists.
Redzot stagnācijas un deflācijas risku, Eiropas Centrālā banka var ļaut komercbankām brīvāk saņemt resursus, padarīt komercbankas likvīdākas, veicināt to, lai bankas vairāk naudas novirzītu uzņēmumiem.
Šobrīd acīmredzot ECB cenšas ar saviem paziņojumiem atturēt iedzīvotājus un uzņēmumus no deflācijas gaidām, lai iedzīvotāji neatliktu tēriņus. Pašlaik ECB cer, ka ekonomika pati iekustinās sevi, un iejaukšanās nebūs nepieciešama, sprieda Gašpuitis.
Tikmēr Latvijas ekonomika vēl ir uz izaugsmes ceļa, un inflācija arī šogad būs nedaudz lielāka, bet nebūs nekas ārkārtējais, kā pirmskrīzes gados. Tiesa, pārtikas cenas aug salīdzinoši straujāk, ko kompensē siltumenerģijas un degvielas cenu kritums, un katrai mājsaimniecībai inflācija būs atšķirīga.
Inflācija Latvija nebūs pārmērīgā, bet, kad situācija apkārtējos tirgos būs stabilāka, varam sagaidīt strauju cenu kāpumu, bet tās ir vidējā un ilgtermiņa prognozes, atzīmēja Gašpuitis.