Pareizticīgajiem un vecticībniekiem sācies Lielais gavēnis, kas ilgs septiņas nedēļas 2

Tas ir ilgākais un stingrākais gavēnis, kas ilgst septiņas nedēļas. Pēc garīdznieku domām, tas ir laiks, kad jāatsakās ne vien no visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, bet arī jālūdzas, garīgi jāaug un jāatsakās no pasaulīgām izklaidēm.

Kā zināms, Lielais gavēnis ilgst 40 dienas un simbolizē tās 40 dienas, ko Jēzus pavadīja tuksnesī. Lieldienas ievada Lielā pirmdiena, Lielā piektdiena, Klusā sestdiena, kurai seko Lieldienas. Katrai dienai ir īpaša nozīme.

Lielā gavēņa laikā visiem ticīgajiem, izņemot slimos, vecus cilvēkus, mazus bērnus, grūtnieces un jaunās māmiņas, kuras baro ar krūti, jāatsakās no vīna, piena un gaļas produktiem, olām.

Pirmajā gavēņa dienā – Tīrajā pirmdienā – iesaka vispār atteikties no ēšanas, ir atļauts dzert ūdeni.

Lielā gavēņa laikā drīkst ēst dažādas putras, riekstus, augļus, dārzeņus, sēnes, skābos kāpostus, žāvētus augļus, dzert tēju un kvasu.
Īpaši stingri gavē mūki, savukārt pārējiem cilvēkiem šāda veida gavēņa ievērošanai jāsaņem biktstēva atļauja.

Tāpat Lielā gavēņa laikā iesaka atturēties no dažādā veida izklaidēm, kā arī no agresijas un dusmām, necenzētu vārdu lietošanas. Viens no gavēņa mērķiem ir rūpes par tuvāko, cilvēki tiek aicināti palīdzēt apkārtējiem un aizmirst par egoismu.

Lielais gavēnis ilgs līdz Lieldienām, kurus šogad visi kristieši svinēs vienā dienā – 20.aprīlī.