Slānekļa nafta un gāze dod ASV ekonomikai tikai ierobežotu labumu, bet to ieguldījums Eiropas ekonomikā būs vēl mazāks. Pie šāda secinājuma nonāca Francijas Ilgtspējīgas attīstības un starptautisko attiecību institūts (IDDRI), kura ziņojumu citē Agence France-Presse.
Pēc IDDRI datiem slānekļa gāzes bums ASV izrādījās noderīgs štatu lokālajai ekonomikai, tomēr visas valsts mērogā tā ietekme uz ekonomikas izaugsmi bija minimāla. Turklāt tiek atzīmēts, ka krasais gāzes cenu kritums, kurš notika, pateicoties slānekļa atradņu atklāšanai, diez vai turpināsies ilgi.
Eiropā citas ģeoloģijas, īpašu ekoloģijas apsvērumu un lielā laika dēļ, kurš nepieciešams atradņu izstrādei, pozitīvais efekts būs vēl mazāk pamanāms. „Tiek aizmirsts, ka slānekļa gāzes revolūcija ASV kļuva iespējama tikai pēc desmitu gadu ģeoloģiskajiem pētījumiem”, – teikts atskaitē. 2000. – 2010. gadā ASV tika izurbti vairāk nekā 17 tūkstoši urbumu, vairāk nekā 130 urbumi mēnesī. ES kopējais slānekļa gāzes urbumu skaits sastāda 50.
Saskaņā ar IDDRI scenāriju līdz 2030. – 2035. gadam Eiropas Savienība spēs nodrošināt gāzes vajadzību no 3% līdz 10% apmērā uz slānekļa atradņu rēķina. Tādējādi tiek secināts, ka Eiropas enerģētikas problēmas slānekļa gāze acīmredzot neatrisinās.
Pēc IDDRI piedāvājuma Eiropas Savienībai ir nepieciešama cita stratēģija, kura, pirmkārt, ir mērķēta uz ekoloģiskajām inovācijām, energoefektivitāti un integrētāku iekšējo kurināmā tirgu. Slānekļa gāze var būt tikai par vienu šīs stratēģijas sastāvdaļu, – ziņo lenta.ru.
Slānekļa gāzes „revolūcija”, kura Ziemeļamerikā notika šī gadsimta sākumā, noveda pie krasa kurināmā apjoma pieauguma iekšējā tirgū un tā cenas krituma. 2013. gadā ASV gandrīz pilnīgi nodrošināja sevi ar gāzi, kļūstot par lielāko ražotāju pasaulē. Tai pašā laikā, kaut gan kurināmā cenas patlaban ir ievērojami zemākas, nekā tās bija pirms šīs nozares attīstības, pēdējā gada laikā tās pieauga salīdzinājumā ar minimumu, kurš tika sasniegts 2012. gadā.