Saruna ar Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu par Ventspils attīstības priekšnoteikumiem, par to, vai Latvijai izdosies sasniegt Zviedrijas labklājību, kā izlietot papildu naudu aizsardzības budžetā un kāpēc līdzšinējās valdības neko nav darījušas, lai palielinātu Latvijas enerģētisko un ekonomisko neatkarību.
Amerikas Savienotās Valstis (ASV) pievienojas Eiropas Savienībai (ES) un izsludina papildus sankcijas pret Krievijas enerģētikas, ieroču rūpniecības un finanšu nozarēm, otrdien paziņojis ASV prezidents Baraks Obama, vēsta ārvalstu mediji.
Gāzes vada „Dienvidu plūsma” būvniecība ir gāzes vada ieklāšana Melnās jūras dibenā uz Dienvideiropas un Centrāleiropas valstīm. Arī Austrija atbalsta šī gāzes vada būvniecību.
Premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) otrdien Briselē, tiekoties ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, atgādināja par Latvijas interesēm turpmākajā Eiropas enerģētikas politikas attīstībā.
ES komisārs enerģētikas jautājumos Ginters Etingers apliecināja, ka ES varēs atbalstīt Ukrainu rēķinu apmaksas par Krievijas gāzi jautājumā.
ASV slānekļa gāze, kura var aizstāt Krievijas gāzi, Eiropai izmaksās divas reizes dārgāk, ziņo Le Figaro.
Eiropa būs atkarīga no Krievijas gāzes vēl vairākus gadus, domā G7 enerģētikas ministri. Turklāt viņi nosodīja „enerģētiskā instrumenta” izmantošanu kā politiskā spiediena līdzekli, ziņo Reitera aģentūra. G7 enerģētikas ministru tikšanās notika otrdien Romā.
Ekonomisko sankciju ieviešana pret Krieviju, kura ir viens no svarīgākajiem gāzes piegādātājiem Vācijai, nopietni ietekmēs VFR pāreju uz alternatīviem enerģijas avotiem, paziņoja Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta vadītājs Hanss Verners Zinns intervijā Vācijas izdevumam Passauer Neue Presse.
Slānekļa nafta un gāze dod ASV ekonomikai tikai ierobežotu labumu, bet to ieguldījums Eiropas ekonomikā būs vēl mazāks. Pie šāda secinājuma nonāca Francijas Ilgtspējīgas attīstības un starptautisko attiecību institūts (IDDRI), kura ziņojumu citē Agence France-Presse.
2013. gada 17. oktobrī Ludzā norisinājās apaļā galda diskusija „Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāni – CO2 emisijas aprēķina pasākums”, kas tika organizēta ar Latvijas Vides investīciju fonda atbalstu projekta SEAP PLUS ietvaros (veicinot pašvaldību iesaistīšanos Pilsētu mēru paktu kustībā un ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu izstrādē; Ludzas novada pašvaldība jau ir pievienojusies Pilsētu mēru paktam), ziņo Ludzas novada portāls.
Krievijas speciālisti vēlas piedalīties jaunā projekta izstrādē un jauno AES būvēšanas procesā Lielbritānijas teritorijā, ziņo portāls www.gudok.ru.
Lai veicinātu sadarbību klimatu pārmaiņu, enerģijas un ilgtspējīgas attīstības jautājumos starp enerģētikas sektora pārstāvjiem un pašvaldību, 26. martā Ludzas novada pašvaldība un SIA „Ludzas Bio-Enerģija” parakstīja sadarbības memorandumu, informē Ludzas novada portāls.
Piektdien Eiropas Savienības (ES) mājā notiks seminārs “Enerģētikas politika Latvijā un Eiropā – attīstības scenāriji Latvijas interesēs”, kurā eneģētikas nozares eksperti un pārstāvji diskutēs par Latvijas enerģētikas politikas ilgtspējīgu attīstību, īpašu uzmanību pievēršot tieši atjaunojamiem energoresursiem, portālu “Delfi” informēja Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Krišjāņa Kariņa (V) padomniece preses jautājumos Ieva Zīberga.
Vācu korporācija „EON AG” plāno izstāties no somu AES būvniecības projekta, kas apdraud tā realizācijas iespējas, ziņo Bloomberg.
Bidzina Ivanišvili izveidotā jaunā Gruzijas valdība neuzskata Azerbaidžānu par vienīgu iespējamu partneri enerģētikas nozarē, vēsta portāls inforos.ru
Piektdien Eiropas mājā biedrība ”Enerģija tautai” (ENERTA) rīkos konferenci ”Latvijas valsts enerģētikas attīstības iespējas XXI gadsimta pirmajā pusē,” informēja rīkotāji.
Pirmo reizi vēsturē Baltijas valstīm ar pašu spēkiem ir iespēja panākt savu enerģētikas drošību. Praksē izpildot ES enerģētikas politikas principus, kā centrā ir vienota ES enerģētikas tirgus izveide, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu līderi var vienoties par dalību tādā energosistēmā, kur gāzes, naftas un elektrības cenas noteiktu brīvais tirgus, nevis monopolists ar pretrunīgām ekonomiskajām un ģeopolitiskajām interesēm.
Tiekoties ar Baltijas valstu atbildīgajiem nozaru ministriem, Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas komisārs Ginters Etingers uzsvēris nepieciešamību turpmākajās diskusijās par enerģētiku ņemt vērā ekonomikas konkurētspējas jautājumus.
Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja balsos par Krišjāņa Kariņa (V) panākto gala tekstu ar Eiropas Komisiju (EK) un Padomi likumprojektam par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nolīgumiem ar trešajām valstīm enerģētikas jomā, informē Kariņa padomniece preses jautājumos Ieva Zīberga.
Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts nav jāuzskata vien par Lietuvas, bet gan visa Baltijas mēroga projektu, kas novērstu enerģētisko atkarību no viena enerģijas piegādātāja, otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio norādīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.