Tiekoties ar Baltijas valstu atbildīgajiem nozaru ministriem, Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas komisārs Ginters Etingers uzsvēris nepieciešamību turpmākajās diskusijās par enerģētiku ņemt vērā ekonomikas konkurētspējas jautājumus.
Ar ES komisāru ticies ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, Igaunijas ekonomisko attiecību un komunikāciju ministrs Juhans Partsu un Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoku.
Kā portālu "Delfi" informēja Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe, Baltijas valstu ministru un ES komisāra kopīgās tikšanās laikā tika pārrunāti Baltijas reģionam un ES aktuālie enerģētikas jautājumi, tendences un izaicinājumi. Etingers tikšanās laikā uzsvēra, ka, runājot par enerģētiku, dažādām stratēģijām un pieejām, kā turpmāk attīstīt šo sektoru un enerģijas avotu kombināciju izvēlēm, ir svarīgi paturēt prātā ekonomikas konkurētspējas jautājumus.
Tas attiecas ne tikai uz katru dalībvalsti atsevišķi, bet ES kopumā, īpaši ņemot vērā, ka ES ir uzņēmusies daudz ambiciozākus mērķus zaļās enerģijas un klimata aizsardzības jomā nekā tās konkurenti pasaulē, piemēram, Ķīna vai ASV. Kā norādīja Etingers, ES vidēji enerģijas izmaksas ir augstākas, tāpēc, plānojot un veidojot enerģētikas politiku, ir ļoti būtiski ņemt vērā tādus aspektus kā konkurētspēja un saprātīgas izmaksas visām patērētāju grupām.
Tikšanās laikā Enerģētikas komisārs iepazīstinājis arī ar Eiropas Komisijas plāniem biodegvielu ražošanas nozarē, norādot, ka visticamāk tiks saglabāts atjaunojamo energoresursu 10% īpatsvara mērķis transporta sektorā līdz 2020.gadam, tomēr nākotnē liekot galveno uzsvaru uz tā dēvētās otrās paaudzes biodegvielām un ilgtspējas faktoriem. ES būtu jāveicina lielāka tirgus izpratne par jaunajām biodegvielām (ko ražo no atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes izejvielām un lignocelulozes u.c. izejvielām), kuru ražošanā netiek izmantotas pārtikas rūpniecībā izmantojamās lauksaimniecības kultūras un kuras uzrāda daudz lielākus SEG ietaupījumus (virs 60%) nekā tradicionālās biodegvielas (vidēji 35%).
Sarunas laikā īsi tika pārrunāta arī Baltijas stratēģisko reģionālo projektu virzība. Etingers uzsvēris, ka viens no galvenajiem jautājumiem, kas visām pusēm jāņem vērā, ir šo projektu izmaksas, lai spētu tirgū piedāvāt konkurētspējīgas enerģijas cenas, apstākļos, kad Baltijas enerģijas tirgus pakāpeniska atvēršana radīs priekšnoteikumus cenu konkurences pieaugumam.
"Jautājumi, ko Latvija patlaban risina enerģētikā, saskan ar tām tendencēm, virzienu un izpratni, kas šobrīd vērojama ES kopējā enerģētikas politikā. To apliecināja arī tikšanās ar Enerģētikas komisāru, kurš aktualizēja tās pašas lietas, pie kurām strādājam arī Enerģētikas stratēģijas 2030 kontekstā un kuras paildzinājušas tās izstrādi. Ilgtermiņa enerģētikas stratēģijā nevaram balstīties iepriekšējā izpratnē un pieejā, bet tai ir jāņem vērā aktuālā situācija gan Latvijas ekonomikā un sabiedrībā, gan vispārējās tendences Eiropā," tikšanos rezumējis Pavļuts.