Ukrainas parlamentā trešdienas pēcpusdienā joprojām turpina diskusijas par amnestijas likuma pieņemšanu.
Ukrainas parlaments nolēmis turpināt šodien darbu līdz tiks pieņemts amnestijas likums, par šādu lēmumu nobalsojuši 357 parlamenta deputāti.
Ukrainas parlamentā trešdien turpinājās otrdien atliktās diskusijas par daudzu gaidīto amnestijas likumu, kas ļautu atbrīvot no atbildības protesta akciju dalībniekus un rīkotājus. Tiek uzskatīts, ka šāds solis un politiskās opozīcijas prasības izpilde varētu mazināt vismaz vardarbīgos protestus, kas pārņēmuši vairs ne tikai Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, bet arī citus reģionus.
Visas dienas garumā valdošās Reģionu partijas un politiskās opozīcijas starpā turpinājās diskusijas par amnestijas noteikumiem. Pēc pirmajām pārrunām opozīcijas partijas „Batkivščina” līderis Arsēnijs Jaceņuks pastāstīja par galvenajām prasībām un arī nepieņemamajiem punktiem.
„Amnestijas likums neattieksies uz vairākām lietām. Pirmkārt - par apzinātu slepkavību. Tas nozīmē, ka mūsu nogalināto aktīvistu slepkavības ir jāizmeklē un noziedznieki jāsoda. Tāpat amnestija neattieksies uz žurnālistu piekaušanu, un no soda neizdosies izvairīties nevienam ierēdnim vai milicim, kurš saistīts ar šādiem uzbrukumiem. Amnestija neattieksies arī uz lietām, kas saistītas ar cilvēku spīdzināšanu un nolaupīšanu. Mūsu politiskie oponenti ir izvirzījuši prasību slēgt maidanu, jo tikai tad amnestija varēs stāties spēkā. Šāda prasība tautai nav pieņemama,” pauda opozīcijas pārstāvis.
Vēlāk pēcpusdienā kļuva zināms, ka opozīcijas deputāti nevēlas atbalstīt arī Reģionu partijas ierosinājumu atbrīvot ieņemtās administratīvās ēkas.
Ukrainas prezidents Viktors janukovičs trešdien tikās ar Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības jautājumos Ketrīnu Eštoni. Sarunās piedalījās arī Eiropas Savienības pārstāvniecības Ukrainā vadītājs Jans Tombinskis, taču par šo sarunu iznākumu plašāka informācija pagaidām netiek sniegta. Vienlaicīgi Eiropas Parlamenta ārlietu komitejas vadītājs Elmārs Broks paziņojis, ka Eiropas parlamentā nesaprot pašreizējo tirgošanos ar aizturētajiem maidana aktīvistiem, tāpēc viņus būtu vienkārši jāatbrīvo bez jebkādiem priekšnoteikumiem.
Krievija neskatoties uz iepriekšējās dienās izskanējušajiem apgalvojumiem, tomēr izlēmusi apturēt plānotās palīdzības piešķiršanu Ukrainai līdz brīdim, kamēr kļūs zināms jaunās valdība sastāvs.
Krievija pašlaik jau ir apturējusi kredītu piešķiršanu Ukrainai. Kā paziņojis Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, visu noslēgto līgumu izpilde ir jāīsteno piesardzīgi un to būs iespējams darīt tikai tad, kad būs skaidrība par nākamo Ukrainas valdības sastāvu, par valdībā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem un to atbalstītajiem principiem. Iepriekš arī Krievijas vicepremjers Igors Šuvalovs pieļāva, ka gadījumā, ja jaunā Ukrainas valdība atbalstīs citus principus, nevis tādus pašus kā Nikolaja Azarova valdība, būs pamats pārskatīt pašlaik ar Kijevu noslēgtos līgumus. Medvedevs savukārt norādījis, ka arī pēc gāzes cenu samazināšanas Ukrainai ir problēmas ar savu rēķinu samaksāšanu, tāpēc šis faktors arī būs jāņem vērā, veidojot attiecības ar nākamo Ukrainas valdību.
Politiskā krīze Ukrainā sākās novembra nogalē, kad valdība paziņoja par lēmumu apturēt eirointegrāciju un neparakstīt asociācijas līgumu ar ES.