Saeimas „Saskaņas centra” frakcijas deputāte Marjana Ivanova – Jevsejeva vērsusies pie labklājības ministra p.i. Ilzes Viņķeles ar jautājumiem par to, kā Latvijā tiks īstenota Eiropas „Jaunatnes garantiju” programmas ieviešana, kas paredz, ka tuvāko gadu laikā valsts saņems 90 milj. eiro cīņai pret jaunatnes bezdarbu.
Līdztekus jaunajai programmai „Jaunatnes garantijas”, kam Eiropas komisija piešķir 63 miljonus eiro, no 2014.gada Latvija var piedalīties arī programmā «Youth Employment Initiative" („Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva”), kas orientēta plašākai mērķauditorijai – jauniem cilvēkiem līdz 29 gadu vecumam. Sakarā ar piedalīšanos šajā apakšprogrammā Latvija saņems 27,1 milj.eiro cīņai pret jaunatnes bezdarbu, ko jāizlieto trīs gadu laikā.
- Eiropas naudas izlietojuma projekts „Jaunatnes garantiju” ietvaros, kas Saeimā tika iesniegts šā gada aprīlī, liecina par Labklājības ministrijas ļoti paviršu pieeju šim jautājumam, - saka Marjana Ivanova – Jevsejeva. – Diemžēl, parlamentam joprojām nav iesniegti visi nepieciešamie dati par situāciju valstī saistībā ar jaunatnes bezdarbu. Acīmredzot, Labklājības ministrijai nav reālas informācijas par problēmām, kas saistītas ar jaunu cilvēku nodarbinātību. Bet bez tās nav iespējams izveidot efektīvu plānu situācijas uzlabošanai. Piemēram, kopš 2007.gada valsts nav veikusi analīzi par to, kā piedāvātā izglītības sistēma atbilst darba tirgus prasībām. Jau tas vien liecina, ka ES piešķirtie ievērojamie līdzekļi var tikt iztērēti nepietiekami efektīvi.
Marjana Ivanova – Jevsejeva vēlas saņemt no Labklājības ministra p.i. atbildes uz vairāk nekā 20 jautājumiem, kas atklāj piedāvātās programmas trūkumus.
-- Pirmkārt, nav skaidrs, vai jaunajās programmās varēs piedalīties studenti, kuriem formāli ir tiesības iegūt bezdarbnieka statusu, kā arī augstskolu beidzēji. Savās uzstāšanās Viņķeles kundze ne reizi vien ir uzsvērusi, ka šīs divas kategorijas nav „Jaunatnes garantiju” mērķa grupas. Tādējādi vairāk nekā 80 tūkstošu jaunu cilvēku var zaudēt tiesības darba meklējumos un darba pieredzes iegūšanā saņemt atbalstu no Nodarbinātības valsts aģentūras puses.
Otrkārt, nav saprotama Nodarbinātības valsts aģentūras un pašvaldību sadarbības shēma. Eiropas Komisija pozitīvi vērtē visu līmeņu valsts pārvaldes struktūru kooperācijas formu daudzveidību „Jaunatnes garantiju” sekmīgā īstenošanā.
Treškārt, joprojām neatrisināta ir problēma par funkciju dublēšanos iestādēs, kas nodarbojas ar jaunatnes karjeras konsultācijām. Šodien tas ietilpst Nodarbinātības valsts aģentūras, skolu, pašvaldību jaunatnes centru, kā arī augstskolu uzdevumos. Rezultātā klientu skaits, kas Latvijā 2012. gadā saņēma padomus profesionālajā orientācijā, samazinājies par 20 tūkstošiem cilvēku, salīdzinot ar 2003.gadu, kad šīs funkcijas veica Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra, kas vēlāk tika reorganizēta. Arī tas ir iemesls aizdomāties par to, kur tiks novirzīti „Jaunatnes garantiju” līdzekļi, kas domāti karjeras konsultācijām.
Mēs vēlamies saņemt atbildes uz šiem jautājumiem, lai varētu gūt pārliecību, ka Eiropas finansējums tiks izmantots lietderīgi, un nauda sasniegs mērķauditoriju – palīdzēs jauniem cilvēkiem atrast savu vietu darba tirgū.