Radio raidījumā "Pi myusim Latgolā", kurš aizvadītajā nedēļas nogalē izskanēja "Latgales radio" un radio "Ef-Ei", tieslietu ministrs Jānis Bordāns atklāja, ka viens no viņa politiskās darbības virzieniem tuvākajā nākotnē būšot latgaliešu valodas juridiskā statusa stiprināšana.
"Tas ir mūsu šodienas kultūras un izglītības līmeņa atspoguļojums - cilvēkos ir aizspriedumi un neizzpratne, kas ir latgaliešu valoda un kas vispār ir valoda, dialekti un izloksnes. Šo stereotipu vajag lauzt, un es darīšu visu, ko varēšu, no savas puses, lai to lauztu," intervijā radio raidījumā "Pi myusim Latgolā" atzina J.Bordāns.
Ministrs atzina, ka latgaliešu valodas skanēšana plašsaziņas līdzekļos ir palielinājusies, taču Latvijas TV joprojām ir par maz raidījumu latgaliešu valodā.
Tieslietu ministrs intervijā apliecināja, ka latgalietis Latvijā esot tas pats, kas latvietis Latvijā. Te svarīgi atzīmēt, ka Latgale ir ministra dzimtā puse un, kā J.Bordāns arī pats atzina, latgaliešu valoda esot viņa pirmā valoda.
Tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka Latvijā 2011. gada 1.martā bija 164.5 tūkstoši personas, kas ikdienā lieto latviešu valodas paveidu - latgaliešu valodu, taču latgaliešu valodas pratēju skaits ir krietni lielāks. Visvairāk latgaliešu valodu ikdienā lieto Latgalē 97.6%.
Tomēr rodas jautājums, kas pilnībā aizsargā latgaliešu valodu, tā kā arī 2011. gadā no Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētajiem deputātiem tika liegts Saeimas tribīnē nodot zvērestu latgaliski, jo latgaliešu valoda pēc saeimas juridiskā departamenta uzskatiem neesot pielīdzināma valsts (latviešu) valodai. Tai pat laikā Valsts valodas likums nosaka latgaliešu rakstu valodas aizsardzību un attīstību.
Intervijā "Latgales radio" un radio "Ef-Ei" raidījumā "Pi myusim Latgolā" tieslietu ministrs J. Bordāns uz jautājumu, kas juridiski Latvijā ir latgaliešu valoda un latgaliešu rakstu valoda, vai tā ir svešvaloda vai tomēr valsts valoda sniedza nepārprotamu atbildi: "Tā ir valsts valoda un par to nav nekādu jautājumu. Latviešu valodas nosaukums ir cēlies no latgaliešu nosaukuma - tāpat kā visas Latvijas nosaukums".
Tai pat laikā ministrs atzīst, ka šajā jomā nav atbildēti ļoti daudzi jautājumi, kas bieži ir par traucēkli latgaliešu valodas brīvai lietošanai. "Varētu jau teikt, ka netraucē juridiskā dokumentācija, bet traucē cilvēku aizspriedumi Latvijā un tam ir dziļa vesture. [..] noņemot aizspriedumus, noņemot kulturālas izpratnes problēmas un uzlabojot intelektu, šie latgaliskuma jautājumi atrisināsies."
J.Bordāns norādīja, ka zina konkrētus spriedumus, kuros latgaliešu valoda pielīdzināta svešvalodai. Pēc viņa vārdiem šīs neizpratnes sakne meklējama juristu izglītības sistēmā „formāli lasot likumu un nesaprotot jēgu, nezinot vēstures un valodas kontekstu arī rodas šādi aplami iztulkojumi."