Līdz 2013. gada beigām var noslēgties sagatavošanās pārejai uz bezvīzu režīmu etaps starp KF un ES.
Bezvīzu režīma noteikšana starp Krieviju un Eiropas Savienību tuvojas. Pagaidām vārdos, bet nākamgad mēs varēsim redzēt reālus rezultātus.
„Sagatavošanās etaps pārejai uz bezvīzu režīmu starp Krievijas Federāciju un Eiropas Savienību var noslēgties līdz 2013. gada beigām”, – paziņoja KF pārstāvis ES Vladimirs Čižovs. – Es sagaidu, ka līdz gada beigām kopējo soļu implementācija noslēgsies. Pēc tam vajadzēs ķerties pie pārrunām par īstermiņa braucienu bezvīzu režīma vienošanās projektu”, – ziņo trud.ru.
Tātad tuvākajos mēnešos var gaidīt šīs procedūras pirmā etapa noslēgumu, kura sākās 2002. gadā. Ņemsim vērā, ka no paša sākuma runa bija tikai par Šengenas vīzu atcelšanu, kuras dod tiesības uz īsu laiku apmeklēt Eiropas Savienības valstis. Bet mācību braucieniem, darba līgumu kontraktiem un tā tālāk uz termiņu, kas ir lielāks par 3 mēnešiem, vīzu režīms tiks realizēts iepriekšējā kārtībā.
Principā Eiropa arī šodien nav slēgta Krievijas pilsoņiem: no 15,5 milj. tūristu, kuri katru gadu izbrauc no KF, vairāk nekā trešdaļa dodas uz Eiropas valstīm. Turklāt vīzas atsakās izsniegt pietiekami reti. Bet vīzu atcelšana ietaupīs mūsu pilsoņiem apmēram miljarda eiro ceturtdaļu gadā, bet galvenais – atvērs ceļu uz Parīzi, Spānijas pludmalēm vai Čehijas dūņu kūrorti vairs nebūs birokrātiska problēma.
Kādēļ tas ir ieildzis? Sākumā no mums pieprasīja atbilstību ES reglamentam, kas pieņemts 2001. gadā: pilsoņiem jābūt dokumentiem, kurus nevar viltot, Krievijai jārealizē pretdarbību nelegālajai migrācijai, kā arī bija nepieciešami reāli panākumi tiesiskās kārtības nodrošināšanā un cīņā ar organizēto noziedzību. Pēc tam par klupšanas akmeni kļuva Krievijas prasība atcelt Šengenas vīzas dienesta pasu īpašniekiem. Vēl viena problēma – cilvēktiesības Krievijā, kuru ES pārstāvji pastāvīgi izvirzīja dialoga laikā par bezvīzu režīmu.
Pēdējā laikā mūsu diplomāti veltīja visas pūles, lai panāktu bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienības valstīm līdz Ziemas Olimpiādes sākumam Sočos. Bet ES domā savādāk: Olimpiāde ir lieli svētki, pasaules mēroga pasākums, bet piekāpties Krievijai – kādēļ? Piedevām Eiropols nesen paziņoja: kaut gan Krievija nav lielākais organizētās noziedzības centrs, tomēr pastāv bažas, ka bezvīzu režīma ieviešanas gadījumā organizēto noziedzīgo grupējumu sadarbība pastiprināsies.
Dažas valstis atrunājas ar Krievijas „pārsvarā negatīvo imidžu”, kurš pēdējā laikā ir izveidojies ārzemēs. Pew Research centra pēdējās aptaujas dati rāda, ka visvairāk mūsu valsti nemīl Izraēlā (77% negatīvu vērtējumu), Jordānijā (70%), Turcijā (66%), Francijā (64%). Salīdzinājumā: ASV negatīva attieksme ir 43% aptaujāto, bet mums simpatizē 37% respondentu.
Tomēr jebkurā gadījumā politisko lēmums par bezvīzu režīmu jāpieņem samitā Krievija – ES, kurš notiek divas reizes gadā. Bet, ja kārtējā tikšanās bija nozīmēta uz decembri, tad pēc Eiropas partneru lūguma tā tika pārcelta uz janvāra beigām. Iespējams, ka Eiropas Savienība grib labāk sagatavoties šim vēsturiskajam notikumam.