Īrija būs pirmā no krīzes „sistajām" eirozonas valstīm, kas pārtrauks dalību starptautiskajā aizdevuma programmā un līdz ar to būs pārvarējusi smagāko bedri.
Tai sekos Spānija, kurai nācās aizņemties no Eiropas banku glābšanai, taču Grieķija joprojām nespēj atrauties no aizdevēju pavadas. Saskaņā ar jaunāko paziņojumu, Grieķijai vēl ir jāīsteno dažādas reformas, tajā skaitā privatizācija.
Eirozonas atlabšanas karte joprojām ir raiba – Īrija un Spānija šobrīd ir tie punkti, kas, vismaz attiecībā uz starptautisko aizdevumu iezīmējami cerību krāsās. Īrijas valdība nupat paziņojusi, ka decembrī pēc trim gadiem pārtrauks dalību starptautiskā aizdevuma programmā un nebūs nepieciešama arī tā sauktā piesardzības kredītlīnija, kas paredzētu papildus drošību, ja tirgus apstākļi pēkšņi kļūtu nelabvēlīgi, jo valstij esot pietiekami daudz rezerves līdzekļu un kopumā finanšu stāvoklis esot stabils.
Jau aizvadītajā nedēļā starptautiskie aizdevēji pabeidza Īrija glābšanas programmu un ir skaidrs, ka decembra vidū Īrija no aizdevēju klātbūtnes būs brīva, protams, turpinot pakāpeniski šo naudu atmaksāt. Īrijas aizdevums ir 85 miljardu eiro liels.
Nākamā būs Spānija, kas arī būs pārvarējusi ļaunāko krīzes pīķi. Banku krīzes dēļ Spānija bija spiesta aizņemties ap 100 miljardu eiro lielu summu, taču no tās iztērējusi tikai nepilnu pusi. Līdzīgi kā Īrija, arī Spānija paziņojusi, ka tai nebūs nepieciešama piesardzības kredītlīnija.
Abu šo valstu lēmumu atbalstījusi arī Brisele, norādot tomēr, ka Spānijai vēl vairāki darbi veicami, īpaši banku stiprināšanai.
Taču pavisam citas ziņas skar Grieķiju, kas jau līdz nākamajam gadam cerēja saņemt pēdējo aizdevuma daļu un pamazām sākt nostāties uz kājām. Aizdevēju pēdējais ziņojums liecina, ka Grieķijai joprojām netikt pie nepieciešamā miljarda eiro, jo viņus neapmierina privatizācijas process valstī, no kura plānots iegūtu papildus līdzekļus kasē. Nesakrīt arī aizdevēju un Grieķijas valdības viedoklis par to, cik liels ietaupījums nākamā gada budžetā jāatrod - kamēr Atēnās runā par pusmiljardu eiro, aizdevēji uzstāj uz gandrīz trim miljardiem eiro.
Grieķiju šajās dienās brīdinājusi arī Eirogrupas vadība, norādot, ka šeit pie vainas ir tikai vienīgi valdības politiskā griba. Taču, kā ziņo izdevums „The Economist", Grieķijas premjerministrs Antonis Samars ir licis saprast, ka vēl lielāku taupību Grieķija izturēt nespēs. Valdības plānos ir nākammēnes no darba atbrīvot vairākus tūkstošus valsts iestādēs strādājošo. Valdība joprojām cenšas pie dzīvības uzturēt divas lielas aizsardzības nozares kompānijas, kas strādā ar zaudējumiem, bet kuras aizdevēji pieprasa slēgt. Nākamnedēļ valdība iesniegs balsojumā parlamentā priekšlikumu par jauna īpašuma nodokļa ieviešanu, kas attieksies uz lauksaimniecības zemēm, un liela daļa lauksaimnieku jau paziņojuši, ka pēc pieciem krīzes gadiem tik un tā nespēs to nomaksāt. Ieejot gada aukstākajos mēnešos, grieķi ir uztraukušies arī par enerģijas cenām.
Piektdien starptautisko aizdevēju trijnieks - Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds atgriežas Atēnās un turpina darbu.