Piektdaļa jeb 22% vecāku, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, veido uzkrājumus bērnu nākotnei, savukārt vairāk nekā puse jeb 52% vecāku plāno to darīt jau tuvākajā laikā, liecina "Swedbank" veiktā aptauja. Vidējā summa, ko šim mērķim vecāki Latvijā atvēl ik mēnesi, ir 10 līdz 30 latu.
Ar šāda apmēra iemaksām līdz bērna pilngadības sasniegšanai iespējams iegūt vidēji no 2000 līdz 6500 latu lielu uzkrājumu.
Katrs piektais respondents norādījis, ka summa, ko vajadzētu sakrāt līdz atvases pilngadībai, ir no 3000 līdz 5000 latu. Savukārt 17% respondentu uzskata, ka šim uzkrājumam jābūt ievērojami lielākam – no 10 000 līdz pat 20 000 latu. Tikai 7% aptaujāto atzinuši, ka uzkrājuma apmēram līdz bērna pilngadībai jābūt 1000 latiem.
Aktīvāk uzkrājumus šim mērķim veido sievietes - 62%. Gandrīz puse jeb 45% krājēju uzkrājumu bērna nākotnei sāk veidot līdz bērna 5 gadu vecumam.
Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto vecāku kā galveno priekšrocību, veidojot uzkrājumu bērna nākotnei, min iespēju ar nelielām, regulārām iemaksām ilgtermiņā sasniegt vērā ņemamu summu, ko nodot bērnu rīcībā – piemēram, izglītības izdevumu segšanai, lielāku pirkumu veikšanai vai tālāku uzkrājumu veidošanai nu jau pilngadību sasniegušā bērna pārraudzībā. Kā otra novērtētākā priekšrocība (51%) norādīta iespēja iegūt garantētu summu termiņa beigās.
Iespēja par veiktajām iemaksām iegūt nodokļu atvieglojumus ir būtisks pamudinājums 40% vecāku veidot uzkrājumus savu bērnu nākotnei. Bet katram ceturtajam (23%) būtisks pamudinājums ir līgumslēdzēja dzīvības apdrošināšana, kas ir papildu iespēja parūpēties par finansiālo stabilitāti arī neparedzētu notikumu gadījumā. Ja notiek ļaunākais un līguma slēdzējs zaudē dzīvību, tiek nodrošināta atlikušās summas vienreizēja iemaksa uzkrājumā līdz pat uzkrājuma līguma termiņa beigām.