Kā vēstīts, ceturtdien, 19.septembrī, Daugavpils pilsētas domē pilsētas mērs Jānis Lāčplēsis sveica pasaules čempionu triatlonā un prestižu sacensību sudraba medaļas īpašnieku Anatoliju Levšu.
Medaļas pilsētnieks bija atnesis maisiņā un parādīja tikai pēc žurnālistu lūgumiem.
Pasaules čempions piekrita sniegt portālam Gorod.lv nelielu interviju un pastāstīja par sacensībām, triatlonu un nākotnes plāniem.
- Sportā visu laiku jācīnās. Nedrīkst nenovērtēt pretiniekus un domāt, ka, būdams pirmais startā, būsi pirmais arī finišējot. Pasaules čempionātam Londonā gatavojos ļoti nopietni, biju labā sportiskajā formā.
- Kas jums ir svarīgāks: sportista karjera vai jauno triatlonistu sagatavošana?
- Mana prioritāte vienmēr ir bijusi jaunās paaudzes audzināšana, jo pirmkārt esmu treneris un audzinātājs, un tikai pēc tam – sportists. Esmu pārliecināts, ka sportista karjera un sasniegumi šajā jomā ir otršķirīgi. Bet, protams, cenšos uzturēt sevi labā formā, piedalīties dažāda līmeņa sacensībās, jo tas labi tonizē.
- Kas bija visgrūtākais šajā pasaules čempionātā, kas īpaši patika, palika atmiņā?
- Čempionāta programmā ir olimpiskais triatlons, kura distances ir 1,5 km peldējums, 40 kilometru riteņbraukšana, 10 kilometru skriešana, un ir pusdistance, par kuras uzvarētāju es kļuvu. Visgrūtākais bija riteņbraukšana.
Iepatikās tas, ka autotransporta pārpildīta Londona pasaules čempionāta dalībniekiem bija pieejama un atklāta. Ierodoties Lielbritānijas galvaspilsētā, biju pārsteigts par autotransporta līdzekļu daudzumu un satiksmes intensitāti, tādēļ tas, ka varējām mierīgi pārvietoties pa pilsētu, bija liels pārsteigums.
- Vai pastāv iespēja, ka šāda līmeņa sacensības varētu notikt Latvijā, piemēram, Daugavpilī?
- Nākamais pasaules čempionāts norisināsies Toronto, Kanādā, tas ir pārāk dārgi. Tiesa, Sporta federācija varētu palīdzēt, bet galvenais šāda veida nopietnās sacensībās ir sportista noskaņojums un izvirzītie mērķi.
Čempionāts ik gadu tiek rīkots dažādās pasaules pilsētās. Piemēram, pirms 3 gadiem piedalījos sacensībās Budapeštā (Ungārija), bet uz Austrāliju un Ķīnu nebraucu. Protams, pasaules čempionāta rīkošana mums nav pa kabatai, bet Latvijas čempionāts ir visai reāla iespēja: mums ir vieta tā rīkošanai. Piemēram, aptuveni desmit gadus rīkoju pilsētas sacensības Stropos, pēdējo triju gadu laikā sacensības nenotika. Šobrīd mums ir daudz spēcīgu sportistu, kuri droši var pretendēt uz augstām vietām.