2012.gada maijā Saeima lēma par steidzamu PVN smazināšanu no 22 uz 21%. Lēmuma nepieciešamību un steidzamību Vienotības vadītā Finanšu ministrija skaidroja ar risku nenoturēt tuvāko 6 mēnešu laikā inflācijas līmeni Mārstrihtas kritēriju robežās un draudiem nekvalificēties eiro ieviešanai.
Koalīcijas partneri nedēļas laikā bija spiesti izšķirties, paļaujoties uz FM piestādītajiem aprēķiniem un prognozēm. Nevaru apgalvot, ka pārējie koalīcijas partneri bija pārliecināti un apmierināti ar šo lēmumu, tomēr uzticējās par finansēm atbildīgajam partnerim. Ar šo lēmumu, nodokļu politika tika novirzīta no tiem uzstādījumiem, uz kuriem savulaik norādīja pat starptautiskie aizdevēji – valsts konkurētspējai Latvijai ir nepieciešams pārvirzīt darbaspēka nodokļu slogu uz patēriņa lielāku aplikšanu ar nodokļiem. Iestājoties par šo principu, Rweformu partija vienlaicīgi no vadošā koalīcijas biedra izspieda maksimālo iespējamo solījumu darbaspēka nodokļu samazināšanai nākotnē – 2% jau 2014.gadā. Tas, ka izvēle krita par labu iedzīvotāju ienākuma nodoklim, patiesībā bija nejaušība vai uzspiestās steigas un neizdiskutēto alternatīvu rezultāts.
Šodien, sastādot 2014.gada budžetu, ir pamats izvērtēt visus iespējamos darbspēka nodokļu sloga samazinājuma scenārijus un vajadzības gadījumā tos precizēt. Izvēloties alternatīvu, bet līdzvērtīgu scenāriju, Reformu partijai nebūt nav jājūtas pazemotai vai ignorētai. Protams, ka par šo nenoteiktību valdībai kārtējo reizi jāatvainojas uzņēmējiem. Tomēr, kādēļ ir vērts pārskatīt risinājumus? Apstiprinot nacionālā attīstības plāna 2014-2020 virsuzdevumu – veicināt "ekonomikas izrāvienu" – līdz ar Pasaules Bankas pētijumu par nabadzību Latvijā tika gaismā izvilkti iepriekš nojausti pierādījumi par lielo nabadzību zematalgoto strādājošo vidū, tādēļ uzņēmējdarbības ilgtermiņa stimulēšanai blakus nekavējoties bija jāliek cits paralēls virsmērķis – steidzami mazināt nabadzību, īpaši strādājošās ģimenēs ar bērniem un starp vientuļniekiem. Par laimi, nevienam no koalīcijas partneriem nav iebildumu par 2012.gada nogalē pieņemto demogrāfijas pasākumu turpināšanu, kas paredz turpināt palielināt ar bērnu kopšanu saistītos pabalstus un pakalpojumus, tāpat arī, pieņemu, ka ir visu piekrišana jau nākošgad palielināt atvieglojumus par apgādājamajiem līdz pat 139 eiro. Par pamata darbspēka nodokļu sloga samazināšanas veidu neatkarīgajie deputāti piedāvā savu risinājumu.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2% samazinājuma vietā veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinājumu par 1% un paralēli celt neapliekamo minimumu par 15Ls jeb no 45 Ls uz 60Ls ir alternatīva, kas ļauj "nošaut divus zaķus" reizē, proti, līdz pat 500Ls, kas ir vidējā alga valstī , darbaspēka nodokļu samazinājums būtu procentuāli identisks, toties pie zemākām algām tas dotu pat lielāku nodokļu samazinājuma efektu, līdz ar to pastiprināti risinātu nabadzību zematlagoto vidū.
Svarīga nianse ir izvērtēt vai VSAOI samazinājums tomēr nav iespējams darba devēja nevis ņēmēja pusē. Neatkarīgie deputāti uzskata, ka primāri nodokļu sloga samazinājuma efekts ir jāiedod darba devēja rokās, kurš kaut nekovējoties var lemt vai ietaupījumu ieguldīt algas palielinājumā vai citās ražošanas izmaksās, turklāt tas kaut nedaudz kompensētu to milzu sadārdzinājumu, ar kuru sadursies darba devēji, kas nodarbina cilvēkus ar minimālo algu. Kā jau pieņemts, no 2014.gada tiek celta obligātā minimālās algas likme no 200 Ls uz 225 Ls, kas rada tūlītēju izmaksu pieaugumu 12,5% apmērā. Īpaši sāpīgs šis sadārdzinājums, kā izrādījies, ir pašvaldībām un veselības nozarei.
Neatkarīgie deputāti cer, ka lielākais koalīcijas partneris Vienotība ar Finanšu ministrijas palīdzību tomēr reāli izvērtēs visas citas budžeta ienākumu palielināšanas iespējas, tomēr attiecībā uz darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu pieturēsies pie uzņēmējiem dotā solījuma, līdz ar to koalīcijas partneri spēs vienoties un savlaicīgi apstiprināt 2014.gada budžetu.