Ēģiptē šonedēļ gāzts vien aptuveni gadu amatā bijušais prezidents Mohameds Mursī.
Armija ir iecēlusi pagaidu valdības vadītāju un sola rīkot jaunas prezidenta un parlamenta vēlēšanas. Ārvalstis notiekošo par apvērsumu dēvēt ir vairījušās.
Šonedēļ Kairā un citviet Ēģiptē notiekošais visai atgādina situāciju 2011. gada februārī. Toreiz pēc 18 dienas ilgiem ielu protestiem no amata atkāpās 30 gadus valdījušais prezidents Hosnī Mubāraks. Līdz pērnajam gadam vara valstī bija armijas rokās, bet prezidenta vēlēšanās ar 51,7 procentu pārsvaru uzvarēja M. Mursī. Savukārt tagad bija vajadzīgas tikai četras dienas ar masu demonstrācijām un dažviet arī asiņainām sadursmēm, lai armija pret M. Mursī nostātos tāpat, kā tā nostājās pret viņa priekšteci.
M. Mursī prezidentūras finiša taisne sākās pagājušajā sestdienā, kad Kairas un citu pilsētu ielās izgāja vairāki miljoni iedzīvotāju, kuri pieprasīja prezidenta atkāpšanos. Visai bieži dzirdams sauklis, ka islāmiskā Musulmaņu brālība ir pārtvērusi revolūcijas kustību, lai pati nonāktu pie varas un nostiprinātu savas pozīcijas.
Tas bruņoto spēku ģenerālim Abdelam Fatāham el Sisī, kuru M. Mursī pats iecēla armijas virspavēlnieka amatā, deva ieganstu izteikt ultimātu prezidentam. M. Mursī līdz pēdējam centās turēties pretim, uzsverot, ka amatā ievēlēts likumīgi un ka viņa oponenti «nemāk zaudēt» vai slēptā veidā joprojām atbalsta Hosnī Mubāraku. M. Mursī sacīja, ka no savas vietas neatkāpsies un labāk «mirs stāvot kā koks». Liberālo spēku līderi savukārt tikās ar ģenerāli A. F. el Sisī, lai apsvērtu iespējamo tālāko rīcību.
Kairā, Tahrīra laukumā vakar līksmoja lieli cilvēku pūļi, kuri notikušo uzskata par otro revolūciju un cer, ka nākamais prezidents vairs nešķels sabiedrību. Taču daži islāmisti savu neapmierinātību ir izteikuši sadursmēs ar varasiestādēm – piemēram, ir notikušas vairākas nāvējošas M. Mursī atbalstītāju apšaudes ar policiju. Ēģiptē slēgtas prezidentam simpatizējošās raidsabiedrības. M. Mursī un vairāki viņa palīgi arestēti, ielās ir redzami tanki, vēsta AP. M. Mursī paziņoja, ka valstī noticis militārs apvērsums. Turpretim armijas komandieris uzsver, ka militārie spēki tikai pilda «tautas gribu».
Kopš Arābu pavasara pirmā demokrātiski ievēlētā prezidenta krišana ir raisījusi daudz jautājumu par to, kādiem spēkiem šajās protesta kustībās ir izdevies nākt pie varas un kādas ir to iespējas realizēt Arābu pavasara ideālus. Ēģiptes piemērs vēlreiz ir parādījis, kā šādas tautas kustības ir ļāvušas stiprināt politiskā islāma, nevis sekulāro spēku pozīcijas. Arī Tunisijā par visietekmīgāko politisko spēku ir kļuvusi mēreni islāmiskā Ennahdas kustība, par kuras mērenumu gan ir dažādi viedokļi.