Satversmes tiesas (ST) tiesneši turpmāk varētu tikt ievēlēti atklātos balsojumos, paredz Satversmes grozījumi, ko Saeima ceturtdien teju vienbalsīgi atbalstīja pirmajā lasījumā.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un ilggadējā ST tiesnese Ilma Čepāne ( V) skaidro, ka atbalstu konstitucionālās tiesas tiesnešu ievēlēšanai atklātā Saeimas balsojumā pauduši arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas eksperti, kuri norādījuši, ka nav saprotams, kādēļ, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks un Valsts kontrolieris tiek iecelts atklātā balsojumā, bet Satversmes tiesas tiesneši - balsojot aizklāti.
Viņasprāt, atklāta ST tiesnešu ievēlēšana varētu veicināt arī sabiedrības uzticību Saeimai.
"Lielāko daļu tiesnešu mēs vēlam atklātos balsojumos," argumentējot par labu atklātai ST tiesnešu ievēlēšanai pauda Lolita Čigāne (V).
„Atklāti Saeimas balsojumi liek katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošina parlamentāras debates par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi veicina arī diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu. Tieši atklāti Saeimas balsojumi mazina negodprātīga lēmuma pieņemšanas risku un dod iespēju vēlētājiem kontrolēt deputāta darbības raksturu," uzskata Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (RP).
Pēc Saeimas kārtības ruļļa grozījumu spēkā stāšanās 2012.gada 2.februārī Saeima atklātā procedūrā vēlējusi gan Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus, gan Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un tās locekļus, gan Valsts kontrolieri un vēl citas amatpersonas.
Tāpat Saeima atklātā procedūrā jau vairāk kā gadu ieceļ vai apstiprina amatā pārējās tiesu varas amatpersonas. Ņemot vērā šo pozitīvo pieredzi, RP uzskata, ka nav pamata kavēties ar grozījumu pieņemšanu Satversmē, lai arī ST tiesneši tāpat kā citas tiesu varas amatpersonas tiktu ievēlēti atklāti.
„Jānorāda, ka nākamā gada pirmajā pusē beigsies divu ST tiesnešu pilnvaru termiņš un līdz ar to ir svarīgi, lai jau šobrīd šis jautājums tiktu sakārtots tieši mūsu valsts un Satversmes tiesas reputācijas dēļ. Tiesiskā valstī Satversmes tiesnešu profesionalitāte ir arī simbols tam, cik augstu vērtējam konstitucionālo tiesu, līdz ar to aizdomas un pieņēmumi, ko nereti rada tieši aizklātie balsojumi, nedrīkstētu aizēnot šo procesu," norāda Lībiņa-Egnere.
Lai grozītu Satversmi ir nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts un, grozījumi ir jāizskata trīs lasījumos.
Jau vēstīts, ka šā gada sākumā Saeimas opozīcijā esošā "Saskaņas centra" (SC) frakcijas balsojums liedza pirmajā lasījumā pieņemt koalīcijas virzītos grozījumus Satversmē, kas paredz atklātu balsojumu par Valsts prezidentu un ST tiesnešiem.
Saeima jau pērn janvārī atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz teju visas valsts amatpersonas, tostarp Saeimas prezidija locekļus, tiesībsargu, valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju, ievēlēt atklātos balsojumos.
Saskaņā ar spēkā esošo Satversmes regulējumu pašlaik ST tiesneši ievēlami aizklāti.
Iepriekš nepieciešamība pilnībā atteikties no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas bija pamatota ar to, ka vēlētājiem jābūt informētiem par viņu ievēlēto pārstāvju viedokli un rīcību, turklāt šai rīcībai jābūt pārbaudāmai.
Atklātie balsojumi uzliek deputātam atbildību par viņa vārdiem un pienākumu pamatot katru savu lēmumu.