Lai arī ziema ir gadalaiks, kurā Latvijas autoparks saņem pamatīgu devu sniega, sāls, smilts un dubļu sajaukumu, kas dažreiz rezultējas virsbūves atjaunošanas darbu sērijā, arī vasaras mūsu klimatiskajos apstākļos paģēr īpašu rūpību pret savu auto.
Par to, kā vispareizāk kosmētiski sagatavot savu auto Latvijas siltajiem mēnešiem, konsultējāmies ar auto kosmētikas ražotāja "Turtle Wax" pārstāvi Latvijā SIA "Getz Bros.&Co" un "Fiat" koncerna marku autorizētā dīlera SIA "Autobrava" direktoru Andri Sivicki.
Katrs auto, jau izbraucot no salona, pakļauts dažādu ārējo faktoru ietekmei:
- laika apstākļi (nokrišņi, UV stari, mitrums, augstas un zemas temperatūras);
- ķīmiskās reakcijas uz piesārņojumu un vides faktoriem – oksidācija, skābju iedarbība, rūsa un korozija;
- mehāniski apdraudējumi – švīkas, skrāpējumi, nobrāzumi, akmentiņu izsisti robi virsbūvē.
Bojājumi, kas visbiežāk tiek nodarīti automašīnai Latvijas ceļu un ziemas laikasptākļu sinerģijā, ir saistīti ar auto virsbūves krāsas augšējā aizsargslāņa noārdīšanos. Ja vecāka gada gājuma automašīnu durvis tika aprīkotas ar moldingu (plastmasas aizsargjosla apmēram trešdaļas augstumā no durvju apakšas), kas veica daļēju automašīnas sānu aizsardzību pret sāls, slapja sniega un smilts dubļu maisījuma nodarīto skādi, tad jaunākām automašīnām moldings vairs netiek uzstādīts. Tas nozīmē, ka dubļu un sāls masa apskādē praktiski visu auto virsbūvi (neskaitot jumtu). Viens no preventīvajiem pasākumiem, kuru veikt pirms ziemas iestāšanās, ir automašīnas ievaskošana, kas daļēji pasargās no sāls un smilts radītajiem bojājumiem.
Savukārt, kad pienācis pavasaris, iespēja pašrocīgi noteikt, vai auto virsbūves augšējais krāsojuma slānis (aizsarglaka) nav nobružājies ziemas laikā, ir automašīnu ievaskot un uz ievaskotā laukuma uzliet ūdeni – ja tas vienmērīgi noslīd uz leju, virsbūve nav bojāta. Ja ūdens kādā vietā apstājas, tas nozīmē, ka virsbūvē izveidojušies bojājumi, kurus pašrocīgi novērst (pulējot vai vaskojot) vairs nebūs iespējams. Šādā gadījumā jādodas uz servisu, kur profesionāli meistari veiks pulēšanas darbu. Taisnības labad gan jāmin, ka pulēšanu – tādu, kā to veic servisā – viena auto mūža laikā nav ieteicams veikt vairāk kā trīs reizes. Attiecībā uz automašīnas vaskošanu un pulēšanu jāpatur prātā, ka pulieri, kas paredzēti pašrocīgai lietošanai, sniegs tikai īslaicīgu efektu. Proti, ja virsbūvē ir parādījusies skramba, to var noslēpt līdz nākamajai mazgāšanas un vaskošanas reizei. Tāpat svarīgi atcerēties, ka savlaicīga problēmas pamanīšana ļaus novērst vai vismaz atlikt izmaksas par remontu, daļu nomaiņu vai krāsotāju darbnīcas pakalpojumiem.
Svarīgi nekļūdīties piemērotākā produkta izvēlē. Protams, jo nopietnāks bojājums, jo raupjāka slīppasta vai pulieris būs nepieciešams. Arī vieglām švīkām nepietiks tikai ar pulējamo vasku, bet nāksies izvēlēties kādu no krāsas atjaunotājiem. Ja virsbūves bojājums ir nopietnāks, neiztikt bez skrāpējumu izlīdzinoša līdzekļa. Tomēr, ja pēc dažiem mēģinājumiem neizdodas sasniegt vēlamo rezultātu, pašrocīgā pulēšana jāpārtrauc, jo tā var nodarīt kaitējumu tuvāk esošajiem virsbūves fragmentiem. Pēc krāsas atjaunotāju, izlīdzinošo pulieru vai slīppastu lietošanas, ieteicams uzklāt aizsargvaska kārtu – tā nodrošinās ilgstošu atjaunotās virsbūves aizsardzību un spožumu.
Ķeroties klāt sava spēkrata apkopei, būtiski izvēlēties tieši automašīnām paredzēto kosmētiku. Kāpēc? Saimniecības ķīmija, pat maigi trauku mazgāšanas līdzekļi, izlaužas caur taukvielām, mazgājot virsmas karstā ūdenī. Mazgājot auto virsbūvi ar šādu ķīmiju, var tikt bojāta vai pilnībā noņemta vaska aizsargkārta, atstājot virsbūves aizsarglaku uzņēmīgu pret ārējo faktoru kaitīgo ietekmi. Turpmāk aprakstīta automašīnas virsbūves kopšana soli pa solim (protams, neaizmirstot par šai nodarbei piemērotu apkārtējo vidi – vislabāk asfalta vai bruģa segums ar tuvumā esošu notekūdeņu kanalizācijas caurumu).
Laiks dušai!
Vispirms jānoskalo virsbūve, atbrīvojot to no liekajiem dubļiem un netīrumiem. Šādā veidā auto tiks arī atdzesēts, un būs mazāk iespēju iedzīvoties pleķos, šampūnam strauji nožūstot uz virsbūves daļām. Lai pēc iespējas pilnīgāk nomazgātu auto, netīrākajām daļām noderēs atsevišķs sūklis – tādējādi samazinās risks saskrāpēt virsbūvi un lampas ar smilšu un sāls graudiņiem. Laikus vajadzētu sagatavot arī zamšādu – jo tā lielāka, jo ātrāk dabūs prom lieko ūdeni pēc skalošanas. PVA sintētiskās ādas vai flaneļa dvielis ir alternatīva, kaut procesu paildzinās. Kad skalošana pabeigta, ieteicams nedaudz pārvietot auto, lai notecējušais ūdens neuzkrājas bremžu blokā un neveicina rūsēšanu.
Visprātīgāk sākt auto mazgāšanu no augšas – notekošajam šampūnam būs vairāk laika atmiekšķēt netīrākos fragmentus auto lejas daļā. Vispirms nomazgā un noskalo vienu pusi, tad otru. Mazgājot visu virsbūvi uzreiz, mazgājamais šķidrums var pagūt nožūt, veidojot pleķus, ko nāksies atkārtoti atmiekšķēt. Nedrīkst aizmirst arī par sliekšņu un citu "neredzami" krāsoto daļu nomazgāšanu. Visvieglāk noskalot un nožāvēt būs tos šampūnus, kas satur vaskojošās piedevas.
Virsbūves pārbaude
Auto virsbūve ir tā, kas pirmā saskaras ar bojājumus izraisošiem objektiem – smilšu graudiņiem, sāli, darvu, eļļu un izplūdes izmešu cietajām daļiņām. Putnu izkārnījumi jo īpaši, ja tie iecienījuši tādus skābes saturošus kārumus kā ogas un augļus, pat pāris dienu laikā spēj iznīcināt virsbūves aizsarglaku, reizēm izlaužoties līdz krāsai. Tāpēc vērts uzmest acī arī stāvoklim uz jumta, ne tikai uz motora un bagāžnieka pārsega. Tomēr visļaunākie ir akmeņi, kas, atlecot no pretimbraucošiem vai paša auto, nekavējoties izsit robus krāsā. Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst auto priekšpusei un sliekšņiem, kas cieš visvairāk. Nopietnāki robi jau pāris dienu laikā var kļūt par rūsas avotu pat jaunam auto.
Vaskot vai nevaskot?
Atbilde uz šo jautājumu slēpjas ne tikai brīvā laika rezervē un gribasspēkā. Tā izriet no vaska pamatfunkcijām – aizsarglakas virsējā slāņa tīrīšana, spodrināšana un aizsargslāņa veidošana starp virsbūvi un tās ārējiem ienaidniekiem. Vairuma vasku jeb virsbūves pulieru sastāvā ir saudzīgas abrazīvās daļiņas, tīrošās piedevas, ziežvielas un vaski. Tīrošās piedevas noņem oksidējušos krāsas slāni un padara virsbūvi spožu, bet caurspīdīgais vaskojošais pārklājums darbojas kā aizsargkārta. Tieši regulāra virsbūves tīrīšana un vaskošana ir tā, kas kavē krāsas oksidēšanos. Auto vaski mēdz būt pastas veidā vai kā viskozi šķidrumi. Pēdējie savas lietošanas ērtuma dēļ mūsdienās ir vispieprasītākie, kaut rezultāts un noturība no tā nemainās. Pastas var izrādīties ekonomiskākas, jo šķidro vasku izliet no pudeles gadās vairāk pat īpaši necenšoties.
Attiecībā uz vasku svarīgi ievērot pāris priekšnoteikumus, lai cerētais rezultāts tiktu sasniegts:
- Vasks jāiestrādā uz tīras un sausas virsbūves (izņēmums ir ātrie vaski, kurus var lietot tūlīt pēc auto noskalošanas).
- Vaskojot jāizvairās no tiešiem saules stariem, kas, tāpat kā uzkarsusi virsbūve, veicina vaska piecepšanos un apgrūtina tā izpulēšanu. Ideālas gaisa temperatūras robežas ir starp 10ºC un 30ºC.
- Vasku ieteicams uzklāt nelieliem virsmas fragmentiem (pusmetrs reiz pusmetrs) apļveida kustībām, pagaidīt līdz tas kļūst dūmakains (bet neļaut nožūt) un nospodrināt.
- Nedrīkst vaskot bojātas virsbūves vietas – tur, kur aizsarglakas slānis ir atsegts.
- Vairums vasku paredzēti tikai krāsotām virsmām. Nokļūstot citur, tie atstās pleķus. Tāpēc plastikāta buferu apstrāde ar kādu no plastmasa pulieriem atvieglos balto traipu noņemšanu pēc vaskošanas.
- Vienmērīga vaska uzklāšana padosies ar viegli samitrinātu maigu sūkli vai plūksnas neatstājošu drānu (vislabāk – mikrošķiedras). Izpulēšanai – sausa mikrošķiedras drāna.