Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere pastāstīja Daugavpils iedzīvotājiem par atkritumu šķirošanas nozīmi.
Jebkura šķirošanas līnija ir paredzēta, lai iedzīvotājiem nenāktos šķirot atkritumus. Pēc speciālistes viedokļa piedāvātais projekts neatbilst Daugavpils pilsētai, jo tajā nav paredzēta atsevišķu atkritumu šķirošana.
„Šķirošanas līnijas jau vairākus gadus strādā daudzās Latvijas pilsētās. Piemēram, Olainē ir šķirošanas līnija, kura šķiro tikai plastmasas pudeles. Protams, nav nevienam lieko finansiālo līdzekļu, bet ja mēs gribam mazāk maksāt, tad mums pašiem jāmācās šķirot savus atkritumus. Valsts attīstības plānā ir norādīts, ka līdz 2015.gadam mums jāšķiro atkritumus bet 2020.gadā jāuzsāk atkritumu pārstrādi. Atkritumus nevajag ierakt vai sadedzināt tos jāpārstrādā.
Pagaidām poligons, kur tiek ierakti atkritumi ir vislētākais atkritumu utilizēšanas veids. Pagaidām tas arī ir visērtākais variants, taču mūsu bērniem un mazbērniem šis utilizēšanas veids izliesies lielā problēmā,” pastāstīja Rūta Bendere.
Pēc R. Benderes domām, nevajag uztraukties, rīkojot dažādas protesta akcijas pret šķirošanas līnijām vai atteikties vispār no šķirošanas līnijām, nepieciešams iedzīvotājus iemācīt šķirot sadzīves atkritumus, un tad kopīgiem spēkiem mēs varēsim šķirot atkritumus.
„Atkritumu izvešanas tarifu izveidošana ir ļoti svarīgs jautājums, šeit ņem vērā maksu par ūdenspiegādi, siltuma piegādi, kā arī skatās dzīvokļa viena kvadrātmetra vērtību. Pēc Ekonomikas ministrijas datiem katru mēnesi Latvijas iedzīvotājs par atkritumiem vidēji maksā vienu latu. Diemžēl šie tarifi augs, jo ES galvenais mērķis ir atkritumu pārstrādāšana, bet tas ir darbietilpīgs process, līdz ar to izmaksās dārgāk. Arī tagad par konteineriem pie mājām iedzīvotājiem jāmaksā papildmaksājumi.
Latvijā daudzviet šī sistēma tiek veidota šādi: uz 500 iedzīvotājiem ierīko vienu „punktu” kur izvieto četrus konteinerus atkritumu šķirošanai: metālam, plastmasai, papīram un stiklam.
Rīko arī lielus laukumus, kuri ir paredzēti no 3,5 – 5 000 iedzīvotājiem, šeit ved jau lielāku izmēru atkritumus: mēbeles, ierīces, kokmateriālus, par šo laukumu uzturēšanu maksā pašvaldība. Tāda veida laukumi pastāv Rēzeknē, Bauskā un citās Latvijas pilsētās,” pastāstīja eksperte.