Šodien darba grupai, kurai bija jāizstrādā principi turpmākai fotoradaru ieviešanai, tie jāiesniedz valdībā.
Šķiet, šoreiz teikt, ka valsts no savām kļūdām nemācās, būtu nevietā - kā saprotams no darba grupā iesaistīto amatpersonu teiktā, ar šiem principiem tiks novērstas teju visas nepilnības, kuru dēļ iepriekšējo radaru ieviešanas mēģinājumu firmas Vitronic izpildījumā nemitīgi vajāja aizdomas un neapmierinātība.
Kad valsts nākamreiz ķersies pie radaru ieviešanas, tai tiks noņemts slepenības plīvurs, pirmos ieviesīs tieši stacionāros, nevis pārvietojamos radarus, un nekādi procenti no iekasētajām soda naudām privātiem komersantiem vairs nepienāksies.
Speciāli izveidotā Satiksmes un Iekšlietu ministrijas darba grupa ar sava darba rezultātu iesniegšanu vadībā gan varētu aizkavēties par dažām dienām, bet vēlākais nākamās nedēļas sākumā tiem jākļūst publiski pieejamiem. Kā atzina darba grupas vadītāja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, galvenie principi ir skaidri jau tagad.
Stacionāros vispirms
Radarus paredzēs ieviest tādā pašā apjomā, kā tas bija plānots iepriekš, tikai kā projekta izpildes termiņu nosakot piecus gadus un gadā uzstādot dažus desmitus radaru. Atšķirībā no iepriekšējā radaru ieviešanas mēģinājuma nekādi privātie partneri, kuriem būtu jāmaksā procenti no radaru iekasētajām soda naudām, vairs netikšot piesaistīti. Iespēja, ka privātajam partnerim varētu tikt maksāta fiksēta summa par radaru izmantošanu, gan pagaidām netiek pilnībā izslēgta, tomēr tādā gadījumā tam būtu vienalga, cik sodu tiek piespriests, tādējādi nebūtu vairs nekādas motivācijas slēpt radarus vietās, kurās pēc tiem nav nepieciešamības.
Radari tikšot izvietoti satiksmes melnajos punktos, un par stacionārajiem fotoradariem atbildīgā institūcija būšot Satiksmes ministrija (SM), kas, visticamāk, šo pienākumu varētu deleģēt Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD). Tomēr lēmums par soda piespriešanu beigu beigās tik un tā būs jāpieņem Valsts policijai (VP), tādēļ tai būs nepieciešami papildu cilvēkresursi.
10 000 ik radaram
Jāpiebilst, ka līdz ar Vitronic radaru pazušanu no Latvijas ceļiem ātruma kontrole ar mehāniskiem līdzekļiem nav pilnībā apstājusies - VP joprojām pieder četri jau 2008. gadā iegādātie fotoradari. Kopš tā laika tie pieķēruši jau vairāk nekā 39 000 ātrumpārkāpēju, protokoli noformēti par kopējo summu 1 295 190 latu. Atšķirībā no Vitronicradariem VP radaru piespriesto sodu apstrīdēšana nav kļuvusi par Latvijas autovadītāju iecienītu hobiju, tādēļ no šīs summas līdz šim iekasēt izdevies 1 184 685 latus.
Statistika pierāda - bez daudzu fotoradaru klātbūtnes braukšanas kultūra uz Latvijas ceļiem ir katastrofāla. Piemēram, Hipokrāta ielā Rīgā - vietā, kur tuvējo triju bērnudārzu, skolas un slimnīcas dēļ noteikts 30 km/h ātruma ierobežojums, - teju mēnesi bija novietots viens no VP piederošajiem fotoradariem. Dienā tas fiksējis vidēji 300-350 ātrumpārkāpumu, turklāt, laikam ejot, pārkāpumu skaits nemazinājās.
Cieš neaizsargātie
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka tuvējās slimnīcas dēļ fotoradars gana bieži «pieķēris» ātrās palīdzības auto, uz kuriem ātruma ierobežojums neattiecas. Tomēr arī avārijas šeit nav retums - 2012. gadā tādu bijis 33, bet 2011. gadā - 40. Četras no 2012. gadā notikušajām avārijām bijušas ar gana nopietnām sekām, turklāt biežāk cietuši tieši vismazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki - divreiz velosipēdisti, vienreiz gājējs.
Maksimālais ātrums, ar kādu braucošu auto šeit pieķēris radars, bijis 92 km/h, bet kopumā visai liels īpatsvars pārkāpēju šajā posmā nav pat centies piemēroties ierobežojumam, tādēļ viņiem nācies piemērot maksimālo 250 latu sodu.