Vēlētos pievērst uzmanību, iespējams, ne visiem aktuālam jautājumam – skolas formai. Spriežot pēc portāla Gorod.lv rīkoto aptauju datiem, 73% respondentu iestājas par skolas formas ieviešanu, tikai 10% aptaujāto uzskata, ka tādēļ bērni zaudēs savu individualitāti, bet 11% domā, ka tas esot pārāk dārgi. Mēs periodiski veicam šī jautājuma monitoringu un publicējam dažādus viedokļus un komentārus. Bieži vien izskan viedoklis, ka tas esot ekonomiski neizdevīgi un dārgi, taču neviens no šī viedokļa piekritējiem nav piedāvājis konkrētus pierādījumus un nosaucis naudas summas.
Skolas formas jautājums ir aktuāls vairākās pasaules valstīs. Japāna nav atteikusies no skolas formas un neplānot to darīt, valstis, kurās tika atcelta skolas forma, pakāpeniski atkal to ievieš. ASV un Kanādā skolas formas pagaidām ieviestas tikai privātskolās, tas pats arī Vācijā, kur skolas formas dizaina izstrādē piedalās arī paši skolēni. 2011.gadā skolas forma tika ieviesta Lielbritānijas valsts skolās.
Skolas forma nozīmē disciplīnu, skolēna koncentrēšanos uz mācībām, nevis sava, precīzāk, vecāku sociālā statusa demonstrēšanu. Kādreiz ļoti sen kāds skolotājs man bija teicis, ka viņš nerīko sacensības skolēnu starpā, jo to rezultātā kāds vienmēr paliek zaudētājos. Bet tas, ka apģērba vai automašīnas, ar kuru bērns tika atvests uz skolu, dēļ bērni viens otru uzskata par zaudētājiem, tas laikam ir sīkums. Sociālā nevienlīdzība veicina personības neharmonisku attīstību, kuras rezultātā rodas vairāki kompleksi. Šādā veidā rodas paklausīgu cilvēku pūlis. Bet tiem, kas ir pie varas, tieši tas arī ir vajadzīgs. Skolas forma ir iespēja izjust savu piederību kādai noteiktai izglītības iestādei, lepoties ar savu skolu, mazāko klašu skolēni to uztver kā statusa paaugstināšanu. Tas ir viens no veidiem, kā audzināt bērnus patriotiskā garā, kura trūkums izjūtams pēdējos gadu desmitos. Protams, pastāv viedoklis, ka vienotā skolas forma traucē bērna pašizpausmei. Bet, piedodiet, jāizpauž sevi ar prāta spējām, ar zināšanām, nevis ar apģērbu. Neviens taču neprotestē pret mediķu baltajiem halātiem, savi formas tērpi ir arī policistiem un militārām personām. Kāpēc tādā gadījumā skolēns, kuram mācības arī ir savā ziņā darbs, nevarētu nēsāt atbilstošu formu.
Nedaudz par aprēķiniem – patlaban Daugavpils skolu, kurās ieviesta skolas forma, bērnu vecākiem divi formas komplekti izmaksā ap 100 latiem. Aprēķinot bērna, kuram nav skolas formas, apģērbu izmaksas, protams, ja apģērbs netiek iegādāts second-hand veikalos, sanāk 100 lati un vairāk – divi džinsu pāri pa 15 latiem, 2-3 krekli, džemperi u.tt. Sanāk daudz lielākā summa.
Kāpēc skolas forma nav lēta? Viss ir vienkārši – pasūtījums nav liels, kādi 250-300 komplekti, iespējams nedaudz vairāk. Un ja tiktu pasūtīti 8000 komplekti? Tādā gadījumā varētu runāt gan par atlaidēm, gan par kvalitāti. Turklāt tas nozīmētu darbu šūšanas fabrikām, attiecīgi arī nodokļu maksājumus pilsētas budžetā. Mūsu pilsētā darbojas „Saules skola”, kura gatavo dizainerus, skolas formu radīšanā varētu iesaistīt šīs izglītības iestādes absolventus.
Vienīgais jāsaprot, kāpēc pēdējo 20 gadu laikā neviens no Izglītības pārvaldes vadītājiem vai deputātiem, kuri bijuši izglītības jomas kuratori, nav iedomājies par šo iespēju? Vai arī ir iedomājies un nolēmis, ka sašķeltā sabiedrība ir daudz izdevīgāka? Daudz vienkāršāk ir cilvēkus uzrīdīt, visu vainu noveļot uz kādu citu. Vai arī viss ir daudz vienkāršāk un banālāk – tiem, kas varētu izlemt šo jautājumu, nav savas šūšanas fabrikas. Tāpēc ir tikai atrunas.
stulbums, es humpalās sapērku drēbes un bērni nēsā, bet tās šūtās maksā dārgi, bet kvalitāte 0