Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 9.oktobrī, tiekoties ar kultūras ministri Žanetu-Jaunzemi Grendi, pauda konceptuālu atbalstu 2013.gada valsts budžeta sadalījumam Kultūras ministrijas pārziņā esošajās jomās.
Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete informēja klātesošos, ka komisija saņēmusi vairākas vēstules no kultūras jomas pārstāvjiem ar lūgumu rast papildu finanšu līdzekļus no nākamā gada valsts budžeta. Izskatot iesniegtos priekšlikumus budžeta projektam, komisija kopā ar ministri turpinās vērtēt apjomu, cik lielā mērā tos būs iespējams atbalstīt, uzsvēra I.Druviete.
„Nākamgad mūs gaida liels notikums – Dziesmu un deju svētki. To budžets sastādīts ļoti precīzi, jo, salīdzinot ar 2008.gada Dziesmu un deju svētkiem, kas izmaksāja vairāk nekā piecus miljonus latu, nākamā gada budžets ir trīs miljonu latu apmērā,” informējot deputātus par nākamā gada budžeta prioritātēm, sacīja kultūras ministre. Tāpat ministre uzsvēra, ka ievērības cienīgs notikums Latvijas kultūrā nākamgad būs Nacionālās bibliotēkas ēkas būves pabeigšana, kuras darbības sagatavošanai paredzēti 1,1 miljons latu. Savukārt 2014.gadā Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, un projektiem šī notikuma ietvaros rezervēti 1,6 miljoni latu. Ž.Jaunzeme-Grende arī informēja, ka Kultūras ministrija turpina aizsākto darbu pie iepriekšējo gadu budžetu konsolidācijas seku mazināšanas pasākumiem, kam nākamgad paredzēti 1,8 miljoni latu.
Komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule izteica gandarījumu, ka kultūras jomā no finanšu aspekta novērojamas pozitīvas izaugsmes tendences, īpaši sponsoru piesaistē. Tomēr viņa vērsa ministres uzmanību, ka nepieciešams izlīdzināt finansējumu valsts teātriem. Ž.Jaunzeme-Grende atbildēja, ka ministrijai jāfinansē funkciju nodrošinājums, par pārējo atbild Latvijas Kultūrkapitāla fonds, uzsverot, ka finansējums teātriem ir jāsaista ar sasniegtajiem rezultātiem – pēc izrāžu skaita, apmeklētības un citiem rādītājiem.
Savukārt klātesošie kultūras pārstāvji diskusijas laikā akcentēja kultūras jomas darbinieku zemā atalgojumu problemātiku. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pārstāvis Jānis Semjonovs uzsvēra, ka zemā atalgojuma dēļ mūziķa profesijai ir ļoti zems prestižs un orķestrim pašlaik trūkst mūziķu. Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs sacīja, ka neskatoties uz to, ka tiks pacelts mākslas un mūzikas skolu pedagogu atalgojums, koru un deju kopu vadītāju algu jautājums ir palicis neatrisināts. Kultūras ministre atzina, ka vienotā atalgojuma sistēmā pastāv virkne būtisku problēmu, tādēļ algu pacelšana nav vienkārši atrisināma, un aicināja kultūras jomas darbiniekus aktīvāk piesaistīt finanšu līdzekļus no dažādiem fondiem, iesaistoties projektos. Tāpat ministre minēja, ka no 2013.gada prioritātēm, kurām nepietika finansējums, ir kultūras pieminekļu glābšanas programma un filmu nozare.
Savukārt Latvijas radio valdes loceklis Jānis Siksnis vērsa uzmanību, ka Latvijas Radio trūkst līdzekļu pat likumā noteikto funkciju īstenošanai, piemēram, koncertierakstu ierakstīšanai, tādējādi esot grūti attīstīt projektus. J.Siksnis sacīja, ka valsts piešķirtie līdzekļi Latvijas Radio tiek tērēti apraides nodrošināšanai un darbinieku atalgojumam, pārējie izdevumi tiek segti no reklāmām gūtajiem ienākumiem, tomēr arī šis ienākumu avots pēdējos gados sāk sarukt. Kā vienu no risinājumiem papildu finanšu līdzekļu piesaistei, ministre minēja kopīgu darbu pie Latvijas mūzikas eksporta veicināšanas, kā arī uzsvēra iespējas izmantot dažādu Eiropas fondu finansējumu.