Reformu vadības grupa piektdien konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un darbaspēka nodokļu samazināšanu, vienlaikus ministrijai uzdots vēl sīkāk izvērtēt dažādus darbaspēka nodokļu samazināšanas scenārijus, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Viņš pastāstīja, ka sēdē uzklausīts Finanšu ministrijas (FM) ziņojums par nodokļu politikas iespējamām izmaiņām. Ministrija piedāvā no 1.jūlija samazināt PVN par vienu procentpunktu, savukārt no nākamā gada 1.janvāra sākt samazināt darbaspēka nodokļusu, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par vienu procentpunktu, kā arī nākamā gada laikā sākt neapliekamā minimuma vai atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu.
"Konceptuāls atbalsts [FM] priekšlikumam ir, vienlaikus ir prasība, ka šie jautājumi ‒ gan patēriņa, gan darbaspēka nodokļi ‒ jāskata kompleksi un ir aicinājums FM vēl sīkāk izvērtēt šos dažādos darbaspēka nodokļu samazināšanas scenārijus un virzīt šo jautājumu izskatīšanai valdībai," paskaidroja premjers.
Dombrovskis gan atzina, ka attiecībā uz neapliekamā minimuma paaugstināšanu vēl iespējamas korekcijas. Viņš pieļāva, ka tas tiks celts 2013.gada 1.jūlijā. Sociālie partneri aicina jau nākamgad celt atvieglojumu par apgādībā esošo personu, ko FM 2012.gadā izstrādātajā priekšlikumā nepiedāvā.
Runājot par PVN samazināšanu, Dombrovskis norādīja, ka viens no risināmajiem jautājumiem būs vienošanās ar tirgotājiem, lai patērētāji sajustu nodokļa samazinājumu. "Mēs zinām, ka no tirgotājiem šādi signāli ir bijuši, viņi ir apliecinājuši gatavību PVN samazinājumu novadīt līdz gala patērētājam un tas, protams, ir būtisks elements, tāpat kā cenu monitorings, ko FM piedāvā," viņš klāstīja. Valdības vadītājs gan pagaidām atturējās minēt, kāds tieši varētu būt mehānisms, lai nodrošinātu, ka tirgotāji patiešām samazinās preču cenas.
Dombrovskis arī uzsvēra, ka nodokļu izmaiņas būs vērstas uz vidēju termiņu un tās nekādi nebūs manipulācijas ar nodokļiem, proti, "šogad samazinām, lai iestātos eiro zonā un nākamgad palielināsim". "Nekādas šādas manipulācijas mēs neīstenosim. Te ir runa par pasākumiem ar skatu uz vidēju termiņu," viņš uzsvēra.
Pēc premjera teiktā, Latvijas ekonomikā pašlaik sāk iezīmēties inflācija. Vēl nesenā pagātnē ‒ 2005., 2006.gadā ‒ faktiski nekādi pretinflācijas pasākumi netika veikti un inflācija ļoti strauji sasniedza divciparu skaitli. "Lai nodrošinātu stabilu ekonomikas attīstību, mēs nedrīkstētu pieļaut šādu scenāriju atkārtošanos. Uz inflāciju jāreaģē tad, kad tā sāk palielināties, nevis tad, kad ir jau par vēlu," pastāstīja Dombrovskis.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka Latvijas ekonomikai un uzņēmējdarbības videi pats būtiskākais ir radīt stabilitātes, pēctecības un paļāvības izjūtu. "Lēmumus pieņemot, mums ir skaidri jāparāda, ka mēs turpinām virzīties uz eiro zonu, šis uzdevums nav atcelts, mēs uz to virzāmies. Tāpēc mums jābūt pēctecīgiem un jārāda gan ārvalstu investoriem, gan finanšu tirgiem, gan pašmāju uzņēmējiem skaidra virzība uz to," viņš norādīja.
Arī Pavļuts atzina, ka primārs ir darbaspēka nodokļu samazināšanas jautājums. "Mums ir jārāda skaidrs ceļš trijos gados, kā mēs plānojam to darīt," viņš piebilda. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pēc sēdes žurnālistiem sacīja, ka lemt par nodokļu samazināšanu ir daudz patīkamāk nekā par to, kādus nodokļus celt un kādus izdevumus samazināt. "Tas ir liels panākums," viņš atzina.
Pēc Endziņa teiktā, uzņēmējus vairāk interesē tas, lai nodokļu samazināšanas kontekstā Latvijas uzņēmēji kļūtu konkurētspējīgi. Viņš pauda cerību, ka paralēli tiks samazināts gan PVN, gan darbaspēka nodokļi. Patlaban darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir lielāks nekā citās Baltijas valstīs.
Viņš minēja ‒ ir ļoti svarīgi, ka gan vietējie, gan arī ārvalstu investori redz, ka Latvija virzās uz darbaspēka nodokļu samazināšanu. "Es domāju, ka tas būs ļoti labs signāls gan vietējiem uzņēmumiem palikt šeit, gan ārvalstu uzņēmumiem investēt Latvijā," pavēstīja LTRK vadītājs.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone žurnālistiem uzsvēra, ka darba devējiem tieši darbaspēka nodokļi ir būtiskākie, jo tie veido nozīmīgu darba devēju izdevumu sadaļu, tāpēc konfederācija konceptuāli piekrīt PVN samazinājumu veikt tikai kopā ar darbaspēka nodokļu samazinājumu.
"LDDK viedoklis ir tāds, ka darbaspēka nodokļi ir pirmie, kas ir jāmazina," viņa teica. Pēc Menģelsones sacītā, IIN samazināšana nākamgad par vienu procentpunktu gan ir samērā mazs solis, lai to varētu reāli sajust.
Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija piedāvā samazināt PVN no šā gada 1.jūlija, bet IIN no 25% līdz 24% – no nākamā gada 1.janvāra. Rosināts arī neapliekamo minimumu palielināt no 45 līdz 60 latiem.
Reformu vadības grupa izveidota 2009.gada jūlijā, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts budžeta izstrādē, reformu īstenošanā un citu valstij nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Reformu vadības grupā piedalās pārstāvji no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Finanšu ministrijas, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Valsts kancelejas. Reformu vadības grupas sekretariāta funkcijas veic Pārresoru koordinācijas centrs.