Socioloģisko aptauju dati liecina, ka nevienai no divām vadošajām Grieķijas partijām neizdosies saņemt pietiekami daudz balsu 6. maijā paredzētajās vēlēšanās, lai izveidotu stabilu valdību.
Vēlētāji ir noskaņoti sodīt gan konservatīvos (Jaunās demokrātijas partija), gan sociālistus (Pasok) par ekonomisko krīzi un taupības politiku, priekšroku dodot sīkajām, nereti radikālajām partijām. Turklāt pret lielās koalīcijas veidošanu jau iebilduši konservatīvie.
Parlamenta ārkārtas vēlēšanas Grieķijas prezidents Karoloss Papuljis izsludināja trešdienas vakarā, pēc tam, kad bija saņēmis attiecīgu lūgumu no premjera Lukasa Papademosa. Ar politiskajām partijām nesaistītais L. Papademoss, kurš amatā stājās pagājušā
gada novembrī, norādījis, ka viņa tehniskā valdība ir izpildījusi savus uzdevumus – vienojusies ar starptautiskajiem aizdevējiem par 130 miljardus eiro liela kredīta saņemšanu un faktiski novērsusi Grieķijas defoltu. «Tomēr Grieķija joprojām atrodas sarežģīta ceļa vidū. Pilsoņu izvēle noteiks ne tikai to, kāda valdība tiks izveidota pēc vēlēšanām, bet arī Grieķijas virzību tuvākajās desmitgadēs,» viņš norādījis, uzsverot, ka nākamajai valdībai būs jāturpina jau uzsāktās reformas. Jāpiebilst gan, ka, saskaņā ar Public Issue veiktās aptaujas datiem, 69% grieķu vēlētāju nav apmierināti ar tehniskā premjera darbu, un, tā kā pats premjers vēlēšanās nepiedalīsies, viņu neapmierinātība vēršas pret konservatīvajiem un sociālistiem, kuri atbalstīja L. Papademosa valdību.
Pašlaik par konservatīvajiem ir gatavi balsot tikai 19% vēlētāju, bet Pasok gatavi atbalstīt ne vairāk kā 14,5% balsotāju. «Divas lielākās partijas kopā nespēj savākt pat pusi no tām balsīm, kuras guva iepriekšējās vēlēšanās. Tas liecina par divpartiju sistēmas idejas popularitātes bezprecedenta kritumu,» sacījis Public Issue vadītājs Jannis Mavriss. Atēnu universitātes socioloģijas profesors Eliass Nikolakopuloss piebildis, ka gaidāmās vēlēšanas būs pirmā reize kopš krīzes sākuma, kad valsts iedzīvotāji savu viedokli varēs paust ne tikai streikojot un rīkojot protesta demonstrācijas, bet arī pie balsošanas urnām. «Abu vadošo partiju uzdevums ir kopā saņemt vairāk nekā 50% balsu, taču pašlaik liekas, ka pat pašā labvēlīgākajā gadījumā tās nespēs iegūt vairāk par 42%. Protams, tehniski valdību ir iespējams izveidot arī ar 38 vai 39 procentiem balsu, taču politiski tai nepieciešama vairāk nekā puse,» viņš uzsvēris.
Politologi uzskata, ka lielā koalīcija starp sociālistiem un konservatīvajiem ir vienīgā reālā iespēja izveidot valdību, taču šonedēļ, uzsākot savu priekšvēlēšanu kampaņu, to jau noraidījis Jauno demokrātu līderis Antonis Samarass. «Ja mūsu partija nespēs izveidot valdību, nāksies rīkot jaunas vēlēšanas, līdz kurām valsts paliks bez valdības. Es neuzticos Pasok,» viņa sacīto citē AFP. Līdz pagājušā gada novembrim konservatīvie, atrodoties opozīcijā, kritizēja sociālistu pieņemtos taupības pasākumus, taču pēdējo mēnešu laikā balsoja par tiem. A. Samarass gan allaž apgalvojis, ka, nākot pie varas, runāšot ar starptautiskajiem aizdevējiem par nosacījumu maiņu, bet šonedēļ paziņojis, ka atradīšot budžeta līdzekļus mazāko pensiju paaugstināšanai. Reuters gan norāda, ka valdībai – lai kas to veidotu – būs jādomā nevis par tēriņu palielināšanu, bet gan jauniem ietaupījumiem. 2013. un 2014. gadā tai budžeta tēriņi jāsamazina par 11 miljardiem eiro, turklāt jāuzlabo nodokļu iekasēšana, lai palielinātu ieņēmumus par 3 miljardiem eiro.