Latvijā pilsētu un lauku iedzīvotāju skaita kritums ir trešais lielākais Eiropas Savienībā (ES), liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati, kas apkopoti par 2010.gadu.
Saskaņā ar tiem 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu visvairāk kritās pilsētu iedzīvotāju skaits Lietuvā - par 13,6% uz katriem 1000 iedzīvotājiem, seko Īrija un Latvija, kur pilsētnieku skaits minētajā periodā samazinājās attiecīgi par 5,7% un 5,4% uz 1000 iedzīvotājiem.
Savukārt lielākie pilsētu iedzīvotāju skaita pieaugumi reģistrēti Zviedrijā (+17,3% Dānijā (+15%), Čehijā (+10,2%) un Somijā (+10%).
Lietuvā arī lauku iedzīvotāju skaits kritās visstraujāk jeb par 31,6%. Lietuvai seko Bulgārija un Latvija, kur 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu laucinieku populācija samazinājās attiecīgi par 13,2% un 11,6%. Būtiskākie lauku iedzīvotāju skaita pieaugumi reģistrēti Beļģijā (+7,3%), Īrijā (+6,1%) un Francijā (+5,1%).
Igaunijā lauku iedzīvotāju skaits saruka par 1,2%, bet pilsētu iedzīvotāju skaits pieauga tikpat lielā apmērā.
ES vidēji pilsētu iedzīvotāju skaits pieauga par 5,2%, lauku iedzīvotāju skaits saruka par 0,8%, bet pilsētlauku iemītnieku skaits palielinājās par 2,2%.
"Eurostat" dati arī atklāj, ka pilsētnieku lielākais īpatsvars ir Maltā (100%), Nīderlandē un Lielbritānijā (71% abās valstīs) un Beļģijā (68%). Savukārt laucinieku lielākais īpatsvars reģistrēts Īrijā (73%, Slovākijā (50%), Igaunijā (48%) un Ungārijā (47%).
Latvijā pilsētās 2010.gadā mitinājās 49%, laukos - 38% un pilsētlaukos - 13% iedzīvotāju. Pilsētlauku iedzīvotāju skaits 2010.gada salīdzinājumā ar 2009.gadu Latvijā kritās par 10%, kas bija otrais lielākais samazinājums aiz Lietuvas (-27,6%). Lietuvā pilsētnieku, pilsētlauku un laucinieku proporcijas bija attiecīgi 26%, 31% un 43%, bet Igaunijā pilsētlaukos dzīvoja 52% un laukos - 48% ļaužu.
Saskaņā ar "Eurostat" metodoloģiju Igaunijā teritorija iedalās tikai pilsētlaukos un laukos, kas saistīts ar apdzīvotības blīvumu.