Kā jau tika ziņots, pēdējā laikā Saeimas deputāts no Daugavpils Jānis Lāčplēsis īpaši nelutina pilsētas mēdijus (izņemot dažus) ar saviem komentāriem, svarīgajos pilsētniekiem jautājumos. Kamēr tautas kalps darbojas, izstrādā un piedāvā Latvijas un Latgales labā likumprojektus, mēs nolēmām iepazīstināt kā balso J. Lāčplēsis atsevišķos jautājumos.
Neskatoties uz to, ka daži saka, ka jautājums par krievu valodas statusu Latvijā vairs nav aktuāls, mēs nolēmām paskatīties, kā tad balsoja tautas kalps no Daugavpils, kurš atnāca uz Saeimu pēc saraksta “Vienotība” valodu jautājumu sakarā. Nākotnē būsim ļoti priecīgi paziņot mūsu lasītājiem informāciju (ja tā būs mūsu rīcībā), par citiem svarīgajiem balsojumiem, vai piedāvātajiem grozījumiem sakarā ar Latgales ekonomikas celšanu.
Un tā, interesanti, ka daudzajos likumprojektu vai grozījumu balsojumos neparādās Jāņa Lāčplēša vārds, tas nozīmē, ka viņš nav piedalījies svarīgos balsojumos vai tajā brīdī ir izņēmis balsošanas kartiņu.
Piemēram, nav datu par J. Lāčplēša balsojumu sakarā ar grozījumiem likumā par augstskolām, kas paredzēja, ka mācību programmas ārzemniekiem Latvijas valsts augstskolās varēs realizēt krievu valodā. Zīmīgi, ka šajā situācijā tika runāts, ka labojumu jēga ir komerciāla un neprasīs papildus valsts finansējumu.
Tāpat palika noslēpums, kā J. Lāčplēsis nobalsoja pret labojumu atcelšanu par lielajiem sodiem latviešu valodas nezināšanā. Deputāts neizteica savu viedokli par priekšlikumu, ka par pirmo pārkāpumu iztikt ar brīdinājumu, bet par otro – 20 latu naudas sodu. Sodi par latviešu valodas nezināšanu, joprojām var sasniegt līdz 300 latiem.
Tomēr, tautas kalps izteica savu viedokli sakarā ar piedāvāto vienošanos par to, ka mācību iestādēs izglītību varēs iegūt gan valsts valodā, gan bilingvāli. Kaut arī deputāts balsojumā atturējās, skaidru pozīciju J. Lāčplēsis neizpauda.
Nav Saeimas datu bāzē par balsošanas rezultātiem sakarā ar labojumu projektu par valsts valodas likumu, kurš ļautu izmantot iespēju pēc pieprasījuma ne mazāk kā 10% pašvaldību iedzīvotājiem vērsties pie pašvaldības ne tikai valsts valodā bet arī citā. Pēc Gorod.lv esošās informācijas, deputāts izvilka savu balsojuma kartiņu, it kā nemaz neatrastos zālē.
Un nobeigumā – J. Lāčplēsis tomēr izteica savu skaidro “pret” necilvēcisko labojuma atcelšanu pie Vispārējas konvencijas par mazākumtautību aizstāvību, kura agrāk bija pieņemta ar neprecizitātēm, kuras ierobežo mazākumtautību un krievvalodīgo tiesības un brīvību Latvijā.
Piekrītiet, ļoti izdevīgu pozīciju ir ieņēmis valsts kalps. Pie tam, ka šos jautājumus viņš nolēmis nekomentēt arī masu medijos, un pārmest, ka viņa darbi nesakrīt ar runām nevaram.