Ap 80% no liela apmēra kontrabandas varētu būt nosacīti slēpta kontrabanda, kad amatpersonas nojauš vai zina, ka tur varētu būt kontrabanda, bet dažādu apstākļu dēļ nerīkojas, uzskata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe.
Ceipe atzīst, ka muitas dienests Latvijā nestrādā pirmo gadu un amatpersonas ir pietiekami pieredzējušas. "Tā būtu nosacīti slēptā kontrabanda – tas nozīmētu, ka amatpersonas nojauš vai zina, ka tur varētu būt kontrabanda, bet nerīkojas dažādu apstākļu dēļ. Šāda veida kontrabanda varētu būt ap 80% no tādas liela apmēra kontrabandas. Vienmēr būtu jāraugās, vai nav bijušas iepriekšējas norunas ar amatpersonām par kādas darbības veikšanu vai neveikšanu," uzskata Ceipe.
Viņš gan atzīst, ka 80% nav ņemti no statistikas, bet tas ir pieņēmums. Vērtējot muitas dienesta profesionalitāti, muitas dienesta resursus, sistēmu, kādā norit muitas kontrole, un vērtējot iespējamību, kādā veidā varētu tikt ievesta liela mēroga kontrabanda, proti, ja tā tiek ievesta, "tad pie šīs rūpīgi izstrādātās procedūras ir nogājis kaut kas greizi un viens no iemesliem varētu būt korupcija".
Viņš norāda, ka slēpta veida kontrabanda, nezinot valsts amatpersonām, ne tikai muitas amatpersonām, bet arī pārējām, kas iesaistītas robežkontrolē, ir grūti ievedama.
Ceipes skatījumā, dienesti strādā profesionāli, māk identificēt kontrabandas preces, "strādā riska analīze un tie gadījumi, kad tiek ievestas kontrabandas preces, izmantojot viltotus dokumentus vai slēpjot, vai nereģistrējot šīs preces uzskaites sistēmās, apejot reģistrus, šie lielie apmēri ir vērtējami līdzvērtīgi ar amatpersonu rīcību. Varbūt šad tad tā nav koruptīva rīcība, bet varētu būt saistīta ar nolaidīgu rīcību".
Ceipe norāda, ka VID Finanšu policijā šogad ir vismaz viens kriminālprocess par muitas amatpersonu iespējamu līdzdalību kontrabandas preču ievešanā, kas gan tika novērsta, bet kriminālprocess ir sākts.