Neatkarīgā iztaujā partijas liftnieku, politisko partiju apvienības Saskaņas centrs Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču.
Intervija ar Saeimas deputātu (Zaļo un zemnieku savienība), bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni.
Rītā pirms intervijas sastapu Rīgas mēru Nilu Ušakovu uz laukuma netālu no Okupācijas muzeja. Viņš gāja, iegrimis domās, viens pats, bez kādiem pavadītājiem, padomniekiem un apsardzes.
Saruna ar Eiropas parlamenta deputātu Robertu Zīli par eirozonas krīzes risinājumiem, skandināvu banku uzvedību, pūšot ekonomisko burbuli Latvijā, dīvainībām ap Hipotēku bankas sadalīšanu un pārdošanu, kā arī par partiju izredzēm nākamā gada pašvaldību vēlēšanās.
Pēdējo dienu laikā presē tiek aktīvi apspriesta informācija par to, ka divi Krievijas Federācijas prezidenta padomnieki tika iekļauti „melnajā sarakstā” par it kā pretvalstisku darbību attiecībā uz Latviju.
Neatkarīgā iztaujā veselības ministri Ingrīdu Circeni (Vienotība) – runājām par to, vai ministre patiešām lobē alkohola tirgotājus; kas ir būtiskākais viņas izlolotajā obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā un citām sāpīgām problēmām veselības aprūpē.
Intervija ar Latvijas Universitātes vēstures profesoru, Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētāju Inesi Feldmani.
Modests Koļerovs uzskata, ka Latvijas varas orgānu lēmumu par aizliegumu iebraukt viņam Latvijā ietekmējuši ASV ietekmes aģent, informē Vzgljad.
Neatkarīgā uz sarunu aicinājusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani.
Jau pēc nedēļas no ceturtdienas, 9.augusta, Daugavpils 15.vidusskolas direktora krēslu ieņems Anatolijs Gržibovskis. 2.augustā viņa kandidatūru vienbalsīgi apstiprināja Daugavpils domes Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē.
Gaidāmie Ventspils svētki ir kļuvuši par nozīmīgu atskaites punktu pilsētas dzīvē. Pie ventiņiem sabrauc radi un draugi no visas Latvijas, lai kopā svinētu. Šie ir ģimenes un draugu svētki.
Par Latgales attīstības perspektīvām, par to, kā latvietis jūtas Daugavpilī, par latgalisko pašapziņu un par to, vai pierobežas apgabali kļūst latviskāki vai krieviskāki – saruna ar Daugavpils universitātes rektoru, profesoru Arvīdu Barševski.
Nākamgad aizraujošais sporta veids – spīdvejs – Daugavpilī svinēs savu 50 gadu jubileju. Par godu šim notikumam Daugavpilī visdrīzāk notiks Pasaules čempionāta spīdvejā «Speedway Grand Prix» etaps. 26.jūlijā Pilsētas domes deputāti pieņēma lēmumu atbalstīt šo pasākumu.
Jūlijs Latvijas vēsturē ir bagāts ar notikumiem, kas kardināli izmainīja valsts un cilvēku likteņus. Par 1940. gadu un tā mūsdienu paralēlēm – intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes profesori, vēsturnieci un politoloģi Ilgu Kreitusi.
Intervija ar komponistu Raimondu Paulu – par Krājbankā pazudušo naudu, par prezidentiem, kas nebrauc uz Zilupi, un Jaunā viļņa iespējamo nāvi.
Kinozinātnieks, mākslas doktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors, iepriekšējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ābrams Kleckins sarunājas ar Neatkarīgo par ebreju kopienas holokaustā zaudēto īpašumu.
Pirms gada 9.jūlijā pašlikvidējās Tautas partija - vesels laikmets Latvijas politikas vēsturē. Intervija ar ekspremjeru, kādreizējo Tautas partijas līderi Aigaru Kalvīti. Par politiskajām atmiņām, vainas apziņu, ebreju restitūcijām un politiķu mazdūšību.
Pēc triju gadu spraiga darba Rīgā Amerikas Savienoto Valstu vēstniece Džūdita Gārbere atvadās no Latvijas. Šajā laikā noticis referendums, izmaiņas Krievijas politiskajā vadībā, bet darba noslēgumā vēstniece vienkārši devās praida gājienā. Džūditu Gārberi intervē Džeina Tamuļeviča.
Pirms Jāņiem bijušais KNAB izmeklētājs Ruslans Balakleiskis nāca klajā ar skarbu savas bijušās priekšniecības kritiku, pārmetot tai politiskās neitralitātes trūkumu. KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks paziņoja, ka Balakleiskis tā cenšoties aizstāvēties un visi pārmetumi neatbilstot patiesībai.
Intervija ar Andreju Ēķi, kādreizējo telekompānijas LNT īpašnieku un ģenerāldirektoru, – par nākotni, filmu biznesu un nacionālajām interesēm.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba sarunājas ar Neatkarīgo par politisko misiju un valsts mērķi.
Verot Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja kabineta durvis, kā allažiņ, pretī skrien... Ušakovs ne, bet viens no viņa municipālajiem peļu junkuriem. Nevar saprast, kurš – latviešu minkāns vai krievu runcis. Bet kāda gan starpība! Nils Ušakovs gādā par abiem vienādi. Jautājums: vai pilsētas galva tikpat tēvišķi domā arī par mums, rīdziniekiem? Prasīsim.
Uzņēmēja Ināra Vilkaste un Vladimirs Vaškevičs mēģinājuši traucēt Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizīti Čikāgā maija beigās notikušajā NATO galotņu samitā, ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.
Šoreiz ielūkoties savā personīgajā un radošajā pasaulē ir ļāvusi māksliniece Sandra Poplavska, personība, kas spēj ieinteresēt ikvienu ar savu interesanto un nedaudz īpatnējo radošo garu. Jaunā māksliniece labprāt piekrita atbildēt uz vairākiem jautājumiem...
Pilsētas svētkos Daugavpili apmeklēja ļoti pazīstams cilvēks, kuru titulu nosaukšana aizņemtu daudz vietas, tāpēc nosauksim tikai dažus no tiem. Vēsturnieks, autors, pētnieks, KF valsts padomnieks un izdevniecības „Regnum” prezidents Modests Koļerovs laipni piekrita sniegt Gorod.lv nelielu interviju.
Neatkarīgā intervē Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība).
Vai tūristu skaits Latvijā turpinās strauji pieaugt arī šogad, un vai tas nedraud ar trekno gadu blaknēm – kvalitātei neadekvātu cenu kāpumu? Kādas ir gaidas un iespējamās problēmas tūrisma sektorā pirms aktīvās sezonas sākuma, – Neatkarīgās intervijā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktoru Armandu Slokenbergu.
Viņš ir provokators – taču nenoliedzami efektīgs un valdzinošs, maitasgabals... Viņš izdzinis no tiešraides tēvzemiešu ministru, kas atsakās runāt krieviski (taisnības labad jāpiebilst, ka no studijas patriecis arī Saeimas deputātu, kurš nemāk latviski).
Pēc nerezultatīvās kandidēšanas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās 2009. gadā ekspremjers Guntars Krasts kādu laiku bijis Moldovas premjera padomnieks Eiropas integrācijas jautājumos, nodarbojas ar dažādu uzņēmumu un iestāžu konsultēšanu Latvijā un ārvalstīs, ir viens no grupas biedriem, kas nodarbojas ar Latvijas ES prezidentūras darba kārtības sagatavošanu 2015. gadam. Par Eiropas, eiro, Latvijas ekonomikas attīstības scenārijiem Neatkarīgās intervija ar G. Krastu.
Izglītības jautājumi krustugunīs nonākuši gan saistībā ar pašā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notiekošo, gan pieteiktajām reformām, gan arodbiedrību prasīto pedagogu algu palielināšanu.
Par klaunu dejām uz kritušo kauliem kāds nosauc ikgadējos 9.maija jandāliņus. Par fašisma atdzimšanu kāds cits nodēvē latviešu leģionāru gājienu līdz Brīvības piemineklim 16.martā. Vēsturei nav iespēju būt objektīvai, jo tā ir cilvēku interpretēta, apgalvo trešais. Patiesību atrast nav viegli, un varbūt vienas patiesības nemaz nav.
Latvijas krimināllietu advokātu biedrības līdzpriekšsēdētājs, zvērināts advokāts, bijušais izmeklētājs un prokurors Saulvedis Vārpiņš intervijā Neatkarīgajai analizē iemeslus, kādēļ Latvijā apsūdzētajiem nav iespējas realizēt tiesības uz aizstāvību, kā tiesībsargi falsificē pierādījumus un kādēļ tiesas neievēro neitralitāti.
Nesen, sirds transplantācijas desmitgadei veltītā pasākuma laikā, Latvijas Transplantācijas centra vadītājs profesors Rafails Rozentāls skarbi izteicās par situāciju, kas vērojama Latvijā: pasaulē vislielākā problēma ir orgānu trūkums, bet tā, izrādās, nav aktuāla mūsu valstī, jo «šis nav orgānu trūkums, tā ir dezorganizācija».
Par cietā lata politiku, eiro nākotni, inflācijas ierobežošanas instrumentiem Neatkarīgās intervija ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču.
Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (Saskaņas centrs) ir ziemas sesijā aktīvākais debatētājs no parlamenta tribīnes. Tāpat daudzas no viņa likumdošanas iniciatīvām ir izsaukušas plašu rezonansi.
Daugavpils cietoksnis ir arhitektūras piemineklis, kas tika uzbūvēts pirms 200 gadiem. Latvijas neatkarības pēdējo 20 gadu laikā valsts praktiski nav piešķirusi līdzekļus šī pieminekļa saglabāšanai.
Aktīvi skaidrojot Latvijas nostāju, pieaug mūsu valsts izredzes nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā saņemt lielāku finansējumu. To, raksturojot komisijas darbu ziemas sesijā, norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, uzsverot, ka turpmāk sarunu procesā izšķiroša būs visu trīs Baltijas valstu sadarbība, kurai komisija pievērš lielu uzmanību.
Ziemas sesijā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lielu uzmanību veltīja mediju jautājumiem. Viens no tiem bija sekmīgi noslēgusies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ievēlēšana.
Ziemas sesijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas virzītos grozījumus Iesniegumu likumā, kas ļaus iedzīvotājiem no šī gada 1.septembra iesniegt iesniegumus valsts un pašvaldību institūcijām, izmantojot portālu www.latvija.lv, tādējādi saziņā ar valsts iestādēm pakāpeniski ieviešot vienas pieturas aģentūras principu.
Par Lieldienu vēsti, par ciešanām un cerību, par garīguma izpratni, par labo un ļauno, ko paņemam no Eiropas – intervija ar Rīgas arhidiecēzes arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču.
29. marta pēcpusdienā notika uzbrukums portāla kompromat.lv žurnālistam Leonīdam Jākobsonam. Rīgas mēram Nilam Ušakovam tiešām ir alibi par to, ka viņš uzbrukumā nepiedalījās, jo tajā laikā, kad uzbrukums notika, viņš sniedza šo interviju Neatkarīgajai – par gaidāmajiem budžeta grozījumiem, par valdošo aprindu iecerētajām ostu reformām un citām aktualitātēm.
Saruna par notiekošo politikā un valstī ar 11. Saeimas priekšsēdētāju, partijas Vienotība līderi Solvitu Āboltiņu.
Kā tapa zināms Gorod.lv, “Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums” kopā ar arodbiedrību jau vairākus gadus rīko saviem darbiniekiem un viņu bērniem interesantus izbraucienus.
Pēc valodu referenduma politiķi dikti satraucās par Latgales balsojumu, kas gauži atšķīrās no pārējo novadu nostājas. Radās pēkšņa atskārsme, ka Latgale esot Latvijas lielākā sāpe; ka esam piedzīvojuši etnopolitisku nodevību; ka steidzami jābalstot Latgales latviskā identitāte...
21. februārī Daugavpils Domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova sniedza interviju Visaginas (Lietuva) televīzijas kanālam TTS.