Jaunā veida anomalokarisu – pirmo planētas plēsoņu, kuras dzīvojušas Kembrija periodā pirms 520 milj. gadu fosilijās, paleontologi atraduši labi saglabājušos smadzeņu nospiedumu.
Šis orgāns bijis ļoti primitīvs: daudzu anomalokarisu upuru smadzenes bija sarežģītākas. Par atklājumu tiek ziņots pēdējā žurnāla Nature numurā.
Anomalokarisi ir fosilo jūras posmkāju ģints. Tai piemīt izaugumi purna priekšējā daļā. Zinātnieki līdz šim brīdim nezina, kādi organismi kļuvuši par šo Kembrija periodā izmirušo dzīvnieku pēcnācējiem. Tomēr jaunā sugas Lyrarapax unguispinus smadzeņu uzbūve norāda uz anomalokarisu līdzību ar mūsdienu onihoforiem jeb samta tārpiem, kuri ir aktīvi plēsoņas un barojas ar zirnekļiem un kukaiņiem. Viņu izmēri variē no 2 līdz 20 cm, – vēsta lenta.ru.
Onihoforiem ir vienkāršas smadzenes, kuras atrodas virs mutes, un gangliju – nervu šūnu grupu pāris pie redzes nerva pamatnes. Tādu pašu smadzeņu struktūru paleontologi konstatēja anomalokarisam. Turklāt Kembrija perioda plēsoņu izaugumi nav līdzīgi mūsdienu kukaiņu un vēžveidīgo ūsām. Patlaban dzīvojošo būtņu vidū analoģiski izaugumi ir samta tārpiem.
Paleontologi pirmo reizi noteica radniecīgas attiecības starp mūsdienu un izmirušajiem posmkājiem ne tikai, salīdzinot viņu izaugumu izmēru un formu, bet arī anatomisko smadzeņu uzbūvi.
Fakts, ka pirmā plēsoņas smadzeņu uzbūve bija primitīvāka nekā viņu upuru smadzeņu uzbūve, lika zinātniekiem domāt, ka spēcīgu plēsēju parādīšanās, veicināja nervu sistēmas attīstību. Iespējams, dzīvnieki iemācījās ātri saskatīt un reaģēt uz briesmām, kā arī uzlaboja kustību koordināciju, kas nepieciešams pakaļ dzīšanās laikā.