Saltikova-Ščedrina satīriskās pasakas ģenerālis domāja, ka „bulciņas rodas tādā veidā, kādā tās no rīta pasniedz pie kafijas”.
Tomēr, izpētot Lielbritānijas skolēnu aptaujas datus, var secināt, ka autors nav īpaši pārspīlējis.
Kā ziņo The Daily Mail, tikai 9% bērnu pērn bija izbraukuši ārpus pilsētas. 1,8 milj. bērnu nekad nav apmeklējuši fermu, un viņiem nav priekšstata, kas tur notiek, kā arī kā rodas produkti, kurus viņi ēd katru dienu.
Kā parādīja pēdējā aptauja, laimīga bērnība laukos jau ir pagātnē. Jaunā paaudze nopietni domā, ka fermeri laukos novāc kartupeļu čipsus, bet katrs sestais skolēns nezina, ka fermas dārzos audzē dārzeņus, nevis sieru iepakojumā, – vēsta russian.rt.com.
Lielbritānijas bērnu fantāzija ir bezgalīga: katrs 25. bērns no 2000 ir pārliecināts, ka fermeri nodarbojas ar dubļu kultivēšanu, bet katrs 100., ka viņi audzē traktorus.
Fermas apsaimniekošana vispār nav populāra jaunatnes vidū. To kā savu nākamo profesiju izvēlējās tikai 1% aptaujāto.
Katrs sestais bērns nezina, ka dārzeņi aug dobēs, un nezina, kā rodas auzu pārslas putrai, kuru viņiem brokastīs gatavo vecāki.
8% bērnu atzinās, ka konstatējot nelielus netīrumus uz ābola, viņi drīzāk to izmetīs, nekā nomazgās.
Jaunais pētījums pilnīgi atbilst pērnā gada Lielbritānijas pārtikas fonda aptauju rezultātiem saskaņā, ar kuriem katrs trešais sākumskolas skolēns bija pārliecināts, ka siers aug un nobriest zemē, bet katrs desmitais – ka tomāti aug zem zemes. 18% skolēnu nez kāpēc domā, ka krabju nūjiņas tiek izgatavotas no vistas.