Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš pēc Krimas aneksijas un promaskavisko separātistu aktivitātēm Austrumukrainā ir zaudējis rietumvalstu līderu uzticību, piektdien uzsāk sešu dienu ilgu braucienu pa Latīņameriku, kur viņu uzņems kā tuvu draugu, piektdien raksta laikraksts Diena.
Putina pirmā pieturvieta būs ļoti simboliska - "brīvības sala" Kuba. Pēdējos gados Krievija ar komunistisko valsti ir atdzīvinājusi divpusējās attiecības, kas kļuva vēsākas pēc Padomju Savienības sabrukuma. Maskavas vēlmi draudzēties ar Havanu apliecina arī trešdien Krievijas parlamentā ratificētais līgums, kas noraksta 90% no 35,2 miljardiem dolāru (25,8 miljardi eiro), ko savulaik Padomju Savienība aizdeva Kubai.
Abu valstu 2013. gadā parakstītā vienošanās paredz, ka Kubai desmit gadu laikā ir jāatdod 3,2 miljardi dolāru (2,35 miljardi eiro), bet Maskava aizmirst par atlikušajiem 32 miljardiem dolāru (23,5 miljardi eiro), raksta The Moscow Times.Patiesībā parādu norakstīs pilnībā, jo Havanas atmaksāto naudu Krievija solījusi investēt Kubas ekonomikā.
Krievijas līderis tiksies arī ar Kubas vadoni Raulu Kastro, lai apspriestu sadarbības iespējas tādās nozarēs kā enerģētika, transports, aviācija un veselības aprūpe. Paredzēts, ka vizītes laikā Krievijas enerģētikas uzņēmumi Rosņeft un Zarubežņeft ar Kubas valdību parakstīs līgumu par potenciālo naftas atradņu izpēti Kubas kontinentālajā šelfā.
Tālāk Kremļa saimnieka ceļš vedīs uz Buenosairesu, kur viņš sēdīsies pie sarunu galda ar Argentīnas prezidenti Kristīnu Kirhneri, lai spriestu par politisko un ekonomisko saišu stiprināšanu.
Analītiķi atgādina, ka Putins pēc atgriešanās Kremlī 2012. gadā deklarēja mērķi izbeigt Savienoto Valstu dominanci starptautiskajā politikā un radīt multipolāru pasaules kārtību, tādēļ Latīņamerikas brauciens un BRICS samits viņam ir laba iespēja, lai apvienotu ap sevi līdzīgi domājošas valstis.
"Putina turnejas mērķis ir nostiprināt Krievijas pozīcijas Ziemeļamerikā un Latīņamerikā," stāsta Kremlim pietuvinātās Maskavas domnīcas PIR Center vadītājs Vladimirs Orlovs, kurš uzskata, ka Krievija ir pastumta malā no starptautiskās politikas procesiem. "Loģiski, ka mēs vēršamies pie dabiskajiem partneriem, kuriem nav aizspriedumu pret Krieviju."