Nesen publiskajā telpā parādījās OECD Starptautiskā mācību vides pētījuma rezultāti par 5.-9.klašu skolotājiem, kas liecināja, ka 12% pedagogu Latvijā nožēlo profesijas izvēli.
Saistībā ar šo portāls Mixnews.lv vēlējās noskaidrot pedagogu viedokli, kuri nostrādājuši skolā jau vairāk nekā 20 gadus, par to, vai viņi apsvēruši domu pamest savu darbu.
Viedokļi bija diezgan atšķirīgi – skolotāji gan stāsta, ka neapsver iespēju mainīt profesiju, gan norāda uz spiedienu, kas nāk no vecāku un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) puses, kā arī apgalvo, ka nevar iedomāties, kā pēc ilgiem gadiem pamest skolu.
Tā Rīgas Pārdaugavas pamatskolas direktora vietniece un informātikas skolotāja Tatjana Moisejeva atzīst, ka regulāri domā par profesijas maiņu, un galvenais iemesls ir nevis zemais atalgojums, bet spiediens, kas nāk no IZM, vecāku un skolēnu puses.
"Es regulāri domāju par profesijas nomaiņu, un nevis algas dēļ, bet terora dēļ, kas nāk gan no Izglītības ministrijas, gan no vecāku, gan no skolēnu puses. Jebkurš augsti kvalificēts speciālists saprot, ka viņam ir jādod labas zināšanas skolēnam. Tikmēr no vecāku puses tiek izdarīts spiediens par to, kas skolotājam jāpasniedz, kā jāpasniedz, turklāt, jo zemāks ir vecāku izglītības līmenis, jo augstākas ir viņu prasības. Tikmēr Izglītības ministrija iet vecāku pavadībā, tas nozīmē, nodarbojas ar populismu – nav izpētītas tendences par to, kas un kā ir vajadzīgs, un kam," pastāstīja T. Moisejeva.
Saistībā ar šo portāls Mixnews.lv vēlējās noskaidrot pedagogu viedokli, kuri nostrādājuši skolā jau vairāk nekā 20 gadus, par to, vai viņi apsvēruši domu pamest savu darbu.
Viedokļi bija diezgan atšķirīgi – skolotāji gan stāsta, ka neapsver iespēju mainīt profesiju, gan norāda uz spiedienu, kas nāk no vecāku un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) puses, kā arī apgalvo, ka nevar iedomāties, kā pēc ilgiem gadiem pamest skolu.
Tā Rīgas Pārdaugavas pamatskolas direktora vietniece un informātikas skolotāja Tatjana Moisejeva atzīst, ka regulāri domā par profesijas maiņu, un galvenais iemesls ir nevis zemais atalgojums, bet spiediens, kas nāk no IZM, vecāku un skolēnu puses.
"Es regulāri domāju par profesijas nomaiņu, un nevis algas dēļ, bet terora dēļ, kas nāk gan no Izglītības ministrijas, gan no vecāku, gan no skolēnu puses. Jebkurš augsti kvalificēts speciālists saprot, ka viņam ir jādod labas zināšanas skolēnam. Tikmēr no vecāku puses tiek izdarīts spiediens par to, kas skolotājam jāpasniedz, kā jāpasniedz, turklāt, jo zemāks ir vecāku izglītības līmenis, jo augstākas ir viņu prasības. Tikmēr Izglītības ministrija iet vecāku pavadībā, tas nozīmē, nodarbojas ar populismu – nav izpētītas tendences par to, kas un kā ir vajadzīgs, un kam," pastāstīja T. Moisejeva.
Savukārt 95.vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotāja Natālija Dementjeva atzina, ka nevar iedomāties, kā pēc 20 gadu ilga darba iet prom no skolas. Pēc viņas domām, skolotājam īpaši nav, kur iet.
"Tad vajag pilnībā pārkvalificēties un saņemt kaut kādu citu izglītību. To pat ir iedomāties grūti," norādīja pedagoģe.
Atgādinām, saskaņā ar nesen veiktā pētījuma rezultātiem, kopumā pedagogi ir apmierināti ar savu darbu. Tā pētījuma anketās norādīja 91% aptaujāto skolotāju. Latvijas pedagogi arī atzinīgi izteikušies par savām darba vietām, norādot, ka viņiem patīk strādāt savās skolās, turklāt to ieteiktu citiem kā labu darbavietu.