Olands: Rietumi atceras izšķirošo PSRS ieguldījumu uzvarā par Vāciju 1

„Mēs cienām Padomju Savienības tautas varoņdarbu, esam tām pateicīgi par to, ko viņi ir paveikuši mūsu brīvības, mūsu kopējās uzvaras pār nacismu dēļ”, – sacīja Francijas prezidents.

Olands īpaši uzsvēra, ka Rietumos ir dzīva piemiņa par „Sarkanās Armijas varonību” un PSRS „izšķirošo ieguldījumu” uzvarā pār hitlerisko Vāciju, ziņo ITAR-TASS.

„Tāpat cienu Sarkanās Armijas drosmi, kura tālu no šejienes cīnījās ar 150 Vācijas divīzijām un spēja sakaut tās”, – viņš norādīja.
„Mūsu atzinību mēs saglabāsim uz visiem laikiem”, – uzsvēra Francijas prezidents.

Piektdien no rīta Olands atklāja svinīgos pasākumus par godu sabiedroto desanta izsēšanās Normandijā 70. gadadienai ar ceremoniju, kura veltīta iedzīvotāju upuru piemiņai.

Sabiedroto izsēšanās un otrās frontes atklāšana sākās 1944. gada 6. jūnijā un kļuva par vēsturē lielāko desanta operāciju. Kaujā par Normandiju tikai pēc oficiāliem datiem gāja bojā apmēram 20 tūkst. mierīgo iedzīvotāju, daudzi no kuriem nokļuva zem ASV un Lielbritānijas bruņoto spēku masīvas apšaudes un bombardēšanas, – ziņo vz.ru.

6. jūnija pasākumi tradicionāli notiek kā samierināšanās simbols, tādēļ tajos piedalās gan sabiedrotie, gan arī tie, kuri cīnījās Trešā reiha pusē. Uz Normandiju tika uzaicināti šādu 17 valstu: Austrālijas, Beļģijas, Lielbritānijas, Vācijas, Grieķijas, Dānijas, Itālijas, Kanādas, Luksemburgas, Nīderlandes, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Slovākijas, ASV un Čehijas līderi.