Aglonas internātvidusskolas skolēni izzina Latviju

Pavasarī Vītolu fonds un Monreālas latviešu sabiedriskais centrs izsludināja projektu konkursu 5. -8. klasēm „Pētīsim un izzināsim Latvijas vēsturi!”. Latvijas vēstures stundās 6. klases skolēni izstrādāja maršrutus. Neviltots prieks – mūsu projekts tika atbalstīts, piešķirot 400 EUR ekskursijas norisei.
Tiekoties ar projektu konkursa uzvarētājiem, goda viesis Imants Lasmanis, Rundāles pils direktors, aicināja apmeklēt skaistās un harmoniskās vietas Latvijā, apzinoties, ka vēsture ir mūsu mantojums.
Ekskursijās redzētais varētu likt bērniem būt lepniem ar to, kas Latvijā ir. Ekskursijas projektā „No Senlatvijas līdz LR” bijām ieplānojuši apmeklēt Koknesi, Ķeguma HES, Rundāles pili un Tērveti.
2014. gada 14. maijs Aglonas internātvidusskolas 48 skolēniem bija veiksmīgs – izdevās īstenot visu plānoto.
Ekskursija sākās agrā rītā – jau plkst.5.00 visi bija autobusā un devāmies ceļā.
1.pietura – Koknese, kur apmeklējām Livonijas laika ordeņa pilsdrupas – mūra pili šeit uzcēla 1209. gadā pēc bīskapa Alberta norādījumiem bijušās senlatviešu koka pils vietā.
Skolēnus pārsteidza tas, ka pils ir gandrīz ūdenī.   Tikai senās fotogrāfijās un vecmāmiņu atmiņās ir saglabājies fantastiskais skats – pils augsta pakalna galā. Koknese ir tūristu iecienīta vieta jau no 19 gs. Bet 1966. gadā būvējot Pļaviņu HES, pils pamatus appludināja Daugavas un Pērses upes ūdeņi.
Varbūt kāds, tieši Kokneses ietekmēts, izlasīs Rūdolfa Blaumaņa noveli „Purva bridējs” vai lugu „Ugunī”,  jo rakstnieks ir dzīvojis Kokneses muižā un šeit iedvesmojies darbam.
Pirms ekskursijas daži skolēni teica, ka Cirīša HESu ir redzējuši arī Aglonā, bet Ķeguma HES ražotne – varenās turbīnas, ūdenskrātuve, ražošanas jaudas un ūdens spēks pārsteidza pat skeptiķus.
Latvenergo Enerģētikas muzejā uzzinājām daudz interesantu faktu – izrādās, ka pirmā ar elektrību apgaismotā ēka Rīgā bija tagadējā nacionālā opera.
Kad 1939. gadā darbu sāka Ķeguma HES, Latvijas iedzīvotājiem elektrība maksāja 5 santīmi par 1kw.
Mēs noskatījāmies filmu par Ķeguma HES celtniecību -  valmierieša  Kārļa  Dumbrāja (dz.1918.) stāstu – viņš kā tehnikuma audzēknis būvējis Ķeguma HES, fotografējis celtniecības gaitu.
Tikai daži uzminēja, ka Ķeguma HES turbīnas darbināšanai 1 sekundē nepieciešamas 530 tonnas ūdens. Tāpēc, kad mēs uztraucamies par lietu, slapjiem dārziem, elektrības ražotāji priecājas – varēs darbināt vairākas turbīnas. Mums paveicās, jo izstāde „Elektrība dara visu”- 20 gs. lietoto sadzīves elektroierīču kolekcija joprojām apskatāma Ķegumā. Skolotājas atcerējās, ka vairākas ierīces – putekļu sūcēji, veļas mašīna Rīga – 60, fēni, radio „Rigonda”, plašu atskaņotāji un mikseri bija viņu mājās. Skolēnus pārsteidza, ka 60 gadus vecais radio – plašu atskaņotājs joprojām darbojas – noklausījāmies R.Paula dziesmu. Dungojot dziesmas, ceļš līdz Rundāles pilij pagāja ātri.
Latgales pakalnus neredzam, jo esam Zemgales līdzenumā. Tūlīt redzēsim Kurzemes hercoga Ernesta Johana Bīrona vasaras rezidenci – baroka un rokoko arhitektūras pieminekli, Rundāles pils parku. Lai gan parks ir ļoti krāšņš tieši rožu ziedēšanas laikā, maijā mūs priecēja Fr. B.Rastrelli projektētā baroka stila franču dārza ornamenti, tulpju, narcišu un tikko plaukstošo ceriņu un kastaņu reibinošais aromāts.
Apmeklējot pili mēs izvēlējāmies Lielo loku – apskatījām visas parādes zāles, hercoga un hercogienes apartamentus.
6.klases skolniece Patrīcija par redzēto Rundāles pilī raksta: „Mani iespaidi ir fantastiski, patika greznā pils un interesantais gides stāstījums. Mani fascinēja Rundāles pils parks. Esmu lepna ar Latviju”.
Skolotāja V.Puzo atcerējās savus iespaidus Rundāles pilī pirms 30 gadiem, kad bija restaurēta tikai neliela pils daļa -  Baltā zāle un tagad: „Kāda pils ir tagad? Krāšņa, restaurēta, ar pasakaini iekoptu dārzu. Jā, Rundāle un I. Lancmanis manā sirdī ir Latvijas lepnums un bagātība”.
Pateicoties Rundāles pils administrācijai skolēni saņēma bezmaksas biļetes. Mūsu grupām paveicās, jo gides nenogurdināja ar daudziem gadskaitļiem. 7. klases skolnieks Rihards jautāja, vai 12 gs. seno Zemgaļu pils Tērvetē arī būs drupas kā Koknesē? Izrādījās, ka seno zemgaļu pils rekonstrukciju būvē 21 gs. latvieši – seno zemgaļu vēstures pētnieki. Mēs iepazinām gan zemgaļu tērpus, ieročus un rotas, darbarīkus, gan koka pils būvēšanas principus. Tā kā 2013. g. rudenī mūsu skolā viesojās latgaļu vēstures zinātājs M.Rumaks, skolēniem bija iespēja salīdzināt divu baltu cilšu – zemgaļu un latgaļu dzīvi.
Var novēlēt Tērvetes lielķēniņam N. Jērumam – lai pietiek enerģijas, izturības īstenot savas ieceres, tad pēc dažiem gadiem vēl brauksim uz Tērveti, varbūt zemgaļu svētku laikā. Ja esam Tērvetē, nolēmām apmeklēt arī Tērvetes dabas parku, lai satiktos ar Anneli, izstaigātu Pasaku un Rūķīšu mežu. Tērvetas parkā mūs pārsteidza riktīgs pavasara lietus – daži jutās kā nokļuvuši akvaparkā.
Daba mūs iedvesmoja – pavasara bērzu zaļums, putnu balsis – un atceļā uz autobusu skolotājas Velgas iedvesmoti radījām pasaku „Reiz bija….”
Vītolu fonda devīze „Ar izglītību dzīvē sasniegt tādu līmeni, lai varētu nākotnē palīdzēt citiem!” lai iedvesmo mūs visus mācīties un radoši strādāt.
Paldies Monreālas latviešu sabiedriskajam centram par piešķirto finansējumu un vecākiem, kuri atbalstīja bērnu piedalīšanos ekskursijā. Tas ļāva apmeklēt mūsu Latvijas brīnišķīgās vietas.