„Faktiski piedāvājot Ukrainai vietu Eiropas Savienībā, viņi izraisīja iedzīvotāju neapmierinātības pieaugumu. Tas pats attiecas uz situāciju ar NATO”, – ria.ru citē politiķa vārdus.
Ukraina pieder nevis Krievijai, bet diviem britu politiķiem: premjerministram Deividam Kameronam un ārlietu ministram Viljamam Heigam, kuri savukārt uzlika atbildību par krīzes eskalāciju Maskavai.
„Es uzskatu, ja jau jūs esat nolēmuši iebakstīt lācim ar nūju, jums jārēķinās ar to, ka tas nepaliks bez sekām”, – komentēja Faradžs. Politiķis pauda dziļu nožēlu par Ukrainas krīzi, – ziņo ruconnect.co.uk.
Partija UKIP pieprasa, lai Lielbritānija izietu no Eiropas Savienības sastāva. Partijai Eiropas Parlamentā ir 13 deputāti un 228 pārstāvji visos valsts vietējos pārvaldes orgānos.
Iepriekšējās vēlēšanās Skotijā partija ieguva tikai 0,91% balsu. Neskatoties uz atsauci uz Apvienoto Karalisti nosaukumā, UKIP tiek uztverta kā pro-britu partija.
Ukrainā 22. februārī notika varas maiņa, kurai ir valsts apvērsuma pazīmes. Augstākā rada gāza valsts vadītāju Viktoru Janukoviču, mainīja konstitūciju, prezidenta pienākumus uzticēja spīķerim Aleksandram Turčinovam un nozīmēja prezidenta vēlēšanas uz 25. maiju.
Pēdējā laikā Ukrainas militāristi veic soda operācijas pret federalizācijas piekritējiem valsts dienvidaustrumos. Galvenie pretestības centri ir Slavjanska, Kramatorska, Mariupole un citas Doņeckas apgabala pilsētas, kā arī Luganska, kurā federalizācijas piekritēji kontrolē daļu valsts varas orgānu.
Rietumi atbalsta notikumus Ukrainā, solot Kijevas varai finanšu palīdzību un nosakot sankcijas pret Krieviju, kura aicina Kijevu atbruņot radikāļus, kuru darbības jau ir novedušas pie upuriem Odesā un Mariupolē.