Latvijas izlases kapteinis Herberts Vasiļjevs, kurš sezonas laikā spēlē Vācijas klubā Krēfeldes Pinguine, pēc 2:3 zaudējuma Vācijai atzina, ka pretinieks bija izpētījis mūsu komandas taktiku un atradis pretlīdzekli. Pret vāciešiem esot bijis grūti spēlēt.
Kāda šoreiz bija Vācijas izlase?
Nebija patīkami pret viņiem spēlēt. Mēs jau zinājām, ka viņi spēlēs asi, bet šoreiz vācieši bija agresīvāki, nekā mēs bijām gaidījuši. Viņi daudz "sēdās" virsū un neļāva veidot uzbrukumus.
Pirmajā ielaistajā ripā un situācijā, ka uz mūsu vārtiem tika piešķirts soda metiens, vācieši ļoti viegli iekļuva zonā. Vai nebija tā, ka izvēlētā taktika īsti nenostrādāja?
Jā, tā varētu teikt. Mums vajadzēja nedaudz kaut ko pamainīt, un beigās mēs to arī izdarījām. Mūsu nolūks bija tāds, lai vācieši met ripu zonā, bet mēs pirmie tiekam pēc ripas. Vācieši pāris reižu mūs piemānīja. Viņi atdeva piespēli spēlētājam, kurš ātrumā ieslidoja zonā. Divas reizes viņiem tas izgāja cauri, un abas reizes izveidojās bīstami momenti. Laikam vācieši bija izpētījuši mūsu spēles manieri. Viņi prata pielāgoties un atrada pretlīdzekli. Kopumā spēle bija līdzīga. Vāciešiem pārsvars bija tāpēc, ka viņi pirmie iemeta ripas un mums bija vairāk jāpieliek spēka nekā pretiniekiem.
Tavuprāt, tajā epizodē bija jāpiešķir "bullītis"?
Es nezinu - man jau šķiet, ka būtu pieticis ar divu minūšu noraidījumu. Tā bija muļķīga situācija.
Otrajā periodā pēc metienu starpības Vācija bija pārāka ar 15:2. Ar ko izskaidrojams tik ievērojams pārsvars?
Tam nav izskaidrojuma. Tas ir ļoti liels pārsvars. Mums ir jāpārdomā, kas īsti notika, jo nedrīkst tā pārmētāt Latvijas izlasi, kā otrajā periodā to izdarīja vācieši. Jācenšas vairāk pieturēt ripu un nedrīkst tikai atmesties. Viņi uzbrūk un uzbrūk, bet mums, divas minūtes spēlējot savā zonā, kājas piedzenas, un mēs sākam stāvēt kā stabiņi. Šādās reizēs ir vairāk jāspēlē ar vēsāku galvu. Atmešanās ir pēdējā cerība.
Pēc spēles ar Somiju atpūtai palika mazāk nekā 19 stundu. Tas nebija iemesls, kāpēc vācieši uz tik ilgu laiku iespieda mūsu spēlētājus aizsardzības zonā?
Tā jau bija tikai spēles situācija, ka mūs iespieda zonā. Tas nebija uz noguruma fona. Nogurums parādījās tikai spēles beigās. Abas komandas tad jau bija "nosēdušās". Ko lai saka - ar 2:2 būtu varējuši dzīvot, tagad ir muļķīga situācija.
Ko vajadzētu pilnveidot līdz nākamajai spēlei?
Vienmēr jau var kaut ko uzlabot. Es domāju, ka mūsu treneri tagad pārdomās taktiku, izvērtēs nākamo pretinieku un tad pieņems lēmumu. Pirmdienas treniņā arī jāpiestrādā pie vairākām niansēm, piemēram, pie pretinieka sagaidīšanas un ripas izvadīšanas no zonas. Tā jau mēs ripu bīdījām arī pa pretinieku zonu, izveidojām pietiekami daudz momentu, taču pietrūka tikai precīzas pēdējās piespēles ar asu metienu. Jāsaka arī, kā ir, ka nedrīkstam mēs vairāk tā noraidīties. Viss - pietiek. Tik daudz ripu mēs ielaižam mazākumā, un pēc tam atspēlēties ir ļoti grūti.