Katru gadu laukumā pie Sv.Borisa un Gļeba pareizticīgo baznīcas, pulcējas daugavpilieši un pilsētas viesi, lai pavadītu Masļeņicu.
Šogad Plašo Masļeņicu nosvinēja ar dziesmām, dejām, tradicionālām pankūkām un dažādām izklaidēm – vizināšanos ar zirgu, cīņu ar spilveniem, kāpelēšanu pa stabu. Pasākumā uzstājās arī Krievu nama radošie kolektīvi, kuru dziesmu pavadījumā tika sadedzināta Masļeņicas figūra no salmiem, kā arī aizvadītā gada nelaimes, rūpes un aizvainojumi.
Saskaņā ar tradīciju pasākuma sākumā laukumā pulcējušos uzrunāja Daugavpils Sv.Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāles pārzinis un Daugavpils iecirkņa pareizticīgo baznīcu prāvests Georgijs Popovs, kurš novēlēja labi sagatavoties Lielajam gavēnim. Pilsētniekus uzrunāja arī pilsētas pašvaldības pārstāvji, Krievijas Federācijas Ģenerālkonsulāta un Baltkrievijas Republikas Ģenerālkonsulāta Daugavpilī pārstāvji.
Pasākuma apmeklētājus priecēja Krievu kultūras centra radošie kolektīvi, Ukraiņu kultūras biedrības „Mrija” un Baltkrievu kultūras biedrības „Uzdim” kolektīvi, kā arī Daugavpils Krievu vidusskolas-liceja kolektīvs „Balaguri” un deju teātris „Jūras pērle”.
Skatītājus izklaidēja arī viesi no Sanktpēterburgas – folkloras kopa „Kaļina krasnaja”.
Ziemu pavadīja, sadedzinot ne tikai Masļeņicas figūru, bet arī „trīs prāta indes” – salmu figūras, kuras pēc jaunā mākslinieka Romāna Vinogradova ieceres simbolizē netikumus. Cūkas figūra simbolizēja gara tumsību, gailis – alkatību un pieķeršanos, bet čūska – dusmas.
Pēc figūru autora domām, gara tumsība ir galvenā apziņas nepilnība, kuras dēļ nav iespējama vienotība, bet rodas pamats alkatībai un dusmām.
Svētkos varēja pagaršot pankūkas, tēju, karstu putru, pīrāgus, kā arī bērnu iecienīto cukura vāti. Laikapstākļi pavasari neatgādināja, bet klātesošie neskuma, dzēra karstu kafiju un dejoja.
Pasākums ilga ap trīs stundām un pat tā beigās bija izveidojusies rinda no interesentiem, kuri vēlējās pavizināties ar zirgu.
