Pilsoņu kara draudu piesaukšana Ukrainā ir nopietni ņemams signāls, ceturtdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas vēstniece Ukrainā Argita Daudze.
Latvijas vēstniecībā pagaidām neviens Latvijas valstspiederīgais pēc palīdzības gan neesot vērsies.
Vēstniece arī uzsvēra, ka Latvija Ukrainā cietušajiem, nepieciešamības gadījumā, varētu sniegt arī rehabilitāciju, līdzīgi, kā to jau dara Lietuva.
"Delfi" jau ziņoja, ka pirmais Ukrainas prezidents pēc valsts neatkarības atgūšanas Leonīds Kravčuks trešdien brīdinājis, ka protestu pārņemtā valsts atrodas uz pilsoņu kara sliekšņa.
No 1991. līdz 1994. gadam valsti vadījušais Kravčuks trešdien atklāja debates parlamentā, kur izskata iespēju amnestēt divus mēnešus ilgstošo pret valdību vērsto demonstrāciju laikā aizturētos protestētājus.
"Tā ir revolūcija. Tā ir dramatiska situācija, kurā mums jādarbojas ar vislielāko atbildību," runāja Kravčuks, uzsverot, ka "visa pasaule atzīst un Ukraina atzīst, ka valsts ir uz pilsoņu kara sliekšņa". Eksprezidenta runa izpelnījās skaļas ovācijas.
Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs ir piedāvājis amnestēt aizturētos protestētājus ar nosacījumu, ja demonstranti pametīs ieņemtās valsts iestādes. Tikmēr opozīcija vēlas, lai tiktu sarīkotas ārkārtas prezidenta vēlēšanas.
Otrdien par demisiju paziņoja valsts ministru prezidents Mikola Azarovs, kurš ir viena no demonstrantu nīstajām amatpersonām. Janukovičs valdības demisiju pieņēma. Savukārt parlaments atcēla 16. janvārī pieņemtos protestu apspiešanai paredzētos likumus, kuru pieņemšana izprovocēja vardarbīgas sadursmes Kijevā.