No Ziemassvētkiem Sočos – 2014. gada Olimpisko spēļu galvaspilsētā sāka darboties īpašs drošības režīms. Šis Krievijas varas iestāžu lēmums var radīt negatīvas sekas, par to raksta ārzemju mēdiji.
Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina norādījuma Sočos tiek ieviesti paaugstināti drošības pasākumi. Ārzemnieku acīs pilsēta izskatās kā cietoksnis, kuru ielenc pretinieka armija. Bet šīs citadeles nogurušie iedzīvotāji gaida tikai „aplenkuma beigas”. Par īstiem svētkiem viņiem kļūs Olimpisko spēļu noslēgums, raksta InoPressa ar atsauci uz Time.
Prezidenta norādījums faktiski pārvērta Sočus par aizlieguma zonu, kurā iekļūt bez dienesta vai ražošanas nepieciešamības nebūs iespējams. Tāpat ir izveidotas kontroles zonas, uz kurām varēs nokļūt pēc policijas apskates. Kārtību Olimpiskajās spēlēs nodrošinās 25 tūkstoši policistu un 8 tūkstoši iekšējo spēku karavīri, kā arī nezināms specvienību un Federālā drošības dienesta darbinieku skaits.
Tiem, kuri vēlēsies nokļūt līdz Olimpisko spēļu galvaspilsētai ar personīgo transportu, nāksies atstāt automobili autostāvvietās: citu pilsētu automobiļiem iebraukšana pilsētā ir slēgta. Turklāt katra šāda stāvvieta atrodas apmēram 100 km attālumā no Soču centra. Iebraukt pilsētā varēs tikai akreditētas Olimpiādē mašīnas, kurām būs nodrošinātas izdalītās joslas. Parastajam transportam pa šādiem ceļiem braukt aizliegts.
Kā raksta The Christian Science Monitor, Sočus iekļauj „dzelzs aplis”. Gaisa telpu apsargās bezpilotu eskadra, kā arī modernie ЗРК С-400 un "Панцирь-С1". No jūras Sočus aizsargās četri pret diversijas kuteri "Грачонок".
Visu pasākumu mērķis ir ne tikai nodrošināt drošību Olimpisko spēļu dalībniekiem, bet arī aizsargāt Vladimira Putina reputāciju, turklāt ne tikai starptautiskās sabiedrības acīs. Svarīga KF prezidenta popularitātes sastāvdaļa joprojām ir teroristu bezkompromisa iznīcinātāja imidžs, atzīmē izdevums.
Drošības pasākumu pastiprināšana izskatās attaisnojama uz neseno Volgogradas terora aktu fona, tomēr tā negatīvi ietekmē sporta svētku atmosfēru.
„Te nevalda svētku atmosfēra, – pastāstīja Soču iedzīvotājs Vladimirs Kimajevs. – Drīzāk ir jūtama vēlme to visu pārdzīvot un atgriezties parastā dzīvē”.
Iebraukšanas un izbraukšanas aizliegums ir bezprecedenta gadījums mūsdienu Olimpisko spēļu vēsturē. Turklāt daži eksperti uzskata, ka tas nav efektīvs. Pēc teroristu–nāvinieku speciālistes Jūlijas Juzikas vārdiem uzbrukuma organizēšanai kaujiniekiem bija vairāk nekā 6 gadi. Šajā laikā varēja izveidot tā saucamās „gulošās šūnas”, kuras praktiski nevar atrast parasto Soču iedzīvotāju vidū.
Jebkurā gadījumā pastiprinātie drošības pasākumi padara Sočus par „augsti aizsargātu mērķi”, domā Oslo pasaules problēmu pētījuma institūta (PRIO) darbinieks Pāvels Bajevs. Telefonu zvanu noklausīšanās un online aktivitāšu izsekošana stipri apgrūtinās terora akta organizāciju pilsētā. Tomēr sportisti un līdzjutēji par to samaksās augstu cenu, jo „aplenktajā cietoksnī” zudīs olimpiskais gars.
Vairākus gadus Soču iedzīvotāji novēroja šī cietokšņa sienu būvniecības darbus uz fona, ka federālo spēku un specdienestu kļūst arvien vairāk”, – raksta Time. Un patlaban Soču iedzīvotāji pauž apātiju kopā ar tradicionālo varas iestāžu darbību atbalstu.
„Protams, mēs esam noguruši. Visi ir noguruši. Bet tauta saprot, ka šie pasākumi ir attaisnojami. Draudi ir reāli, un mums vēl jāpaciešas dažus mēnešus”, – saka Vladimirs Kimajevs.
Sanāk, ka daudziem Olimpisko spēļu galvaspilsētas iedzīvotājiem par īstiem svētkiem kļūs Olimpisko spēļu noslēguma ceremonija, nevis atklāšanas ceremonija.