Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju kriminālprocess ir sākts par pārkāpumiem celtniecībā, nevis par slepkavību, jo slepkavība ir apzinātas darbības, kas vērstas uz to, lai cilvēkam atņemtu dzīvību, bet neviens celtnieks vai projektētājs nedara savu darbu ar mērķi, lai ēka beigu beigās sagrūtu un ietu bojā cilvēki, intervijā Latvijas Radio un laikrakstam "Vesti" sacījis prokurors Arvīds Kalniņš, kurš uzrauga Zolitūdes lietas izmeklēšanu.
Jāatgādina, ka 21.novembrī sagruva lielveikala "Maxima" ēka Zolitūdē, bojā ejot 54 cilvēkiem. Valsts prezidents Andris Bērziņš traģēdiju ir nosaucis par liela skaita nevainīgu cilvēku slepkavību.
Uz norādi, ka par pārkāpumiem būvniecībā maksimālais sods ir tikai četri gadi cietumā, Kalniņš atzīmējis, ka šis ir jautājums nevis izmeklētājiem, bet gan likumdevējiem, kuri vēl šī gada pavasarī likumā mīkstinājuši sankcijas.
Prokurors uzsvēris, ka tālākā izmeklēšanā varētu tikt vērtēta arī amatpersonu atbildība. "Taču izmeklētājiem vispirms ir vajadzīgi ekspertīžu rezultāti, lai viņi varētu saprast, kur bijuši pārkāpumi, ja tādi bijuši. Ja pārkāpumi tomēr bijuši, jānoskaidro, vai vērojamas cēloņsakarības starp tiem un notikušo," piebildis Kalniņš.
Tāpat izmeklēšanas laikā tiks vērtēta lielveikala "Maxima" atbildība, neevakuējot cilvēkus apstākļos, kad ēkā skan trauksmes signāls. Kalniņš pastāstījis, ka šis ir viens no sāktā kriminālprocesa izmeklēšanas virzieniem, un pašlaik netiek saskatīta nepieciešamība to izdalīt atsevišķā procesā. "Taču tas nenozīmē, ka gadījumā, ja izmeklēšanas gaitā tiks konstatēts, ka "Maxima" darbinieki vai vadība kaut ko ir pārkāpuši vai nolaidīgi attiekušies pret saviem pienākumiem, viņiem par to nedraudēs atbildība," uzsvēris prokurors.
"Jautājums jāizskata no juridiskā viedokļa. Cilvēcīgi ir saprotams, ka [skanot trauksmes signālam] pircējus vajadzēja evakuēt. Taču arī citās iestādēs, ja skan trauksmes signāls, cilvēkus ne vienmēr evakuē. Jāskatās, kāda ir normatīvā bāze," piebildis Kalniņš.
Taujāts, kad lietā varētu parādīties aizdomās turamie vai aizturētie, Kalniņš uzsvēris, ka vispirms jāsagaida ekspertīžu noslēgums, bet tās lielākoties pat vēl nav sāktas. Pašlaik ekspertīzēs sākts vērtēt, piemēram, metāla konstrukcijas un skrūves. Ekspertīžu rezultātu saņemšanas laiks ir atkarīgs no ekspertiem nepieciešamā laikā, nevis no izmeklētājiem, piebildis prokurors.
"Lai kādu atzītu par aizdomās turēto vai aizturētu, nepieciešams juridiskais pamatojums. Pašlaik precīza priekšstata par ēkas sagrūšanas iemesliem izmeklētājiem nav. Speciālisti min vairākus iemeslus. Kas attiecas uz "tautas versijām", to ir ļoti daudz un orientēties uz tām nekādi nedrīkst," sacījis Kalniņš, "izmeklētājiem ir jānosaka konkrēts iemesls, un tad varēs kādu aizturēt. Nevar taču aizturēt visus, kuriem bijusi kāda saistība ar būvniecību. Cik galu galā būs vainīgo un kas viņi būs, pašlaik nav iespējams prognozēt."