Katrā no populārajiem medicīnas seriāliem, kurus masveidā izlaiž ASV, ir gudru ārstu brigāde, kura visu diennakti risina ārstniecības mīklas un izglābj no viņpasaules simtus, ja ne tūkstošus amerikāņu …
Krievijas fanāti ar nepacietību gaida nākamo sēriju, sapņojot, ka „kaut kad Krievijā būs tikpat labi”. Amerikas televīzija tik tiešām ir labākais no visiem propagandas instrumentiem, kurus ir radījusi cilvēce.
Tik tiešām Amerikas medicīna ir viena no attīstītākajām pasaulē, bet nav jāaizmirst, ka ASV ir vienīgā industriālā lielvalsts, kura ir atteikusies no savu pilsoņu valsts medicīnas apdrošināšanas. Seriālos un filmās katram amerikānim ir tiesības saņemt doktora Hausa palīdzību, bet patiesībā katrs sestais amerikānis nevar atļauties pat standarta medicīnas apdrošināšanu (apmēram 7 tūkst. dolāru gadā), tātad paliek nez kvalitatīvas medicīnas apkalpošanas. Neatkarīgais Stingera Starptautisko izmeklēšanu birojs ir savācis pietiekami skumjus faktus par ASV medicīnas apkalpošanas dārdzību, – ziņo kassade.livejournal.com.
ASV medicīna jau sen ir pārvērtusies par daudzu miljardu biznesu, kas katru gadu ienes ne mazāk kā 2,7 triljonus dolāru apdrošināšanas un farmācijas kompānijām, kā arī dažādiem finanšu fondiem. Tomēr, neskatoties uz to, gandrīz 45 miljoni darba spējīgu amerikāņu nevar atļauties pat vienkāršākos medicīnas pakalpojumus, tādus kā zobu plombēšana, diagnostiku vai dzemdības.
Uzziņai: vidējā viena zoba plombēšanas cena ASV maksā ne mazāk kā 1300 dolārus. Turklāt lielāko stomatologa pakalpojumu daļu amerikāņiem nākas apmaksāt no savas kabatas. Sniegbaltais Holivudas smaids maksā desmitus tūkstošu, tādēļ izplatītākais pakalpojums Amerikas stomatoloģijā ir slimo zobu izraušana un protezēšana, jo tas maksā ievērojami mazāk nekā ārstēšana. Stomatologi tiek uzskatīti par vieniem no augstāk apmaksātajiem ASV medicīnas speciālistiem, jo televīzija un masu kultūra ir izveidojusi „sniegbaltā smaida” kultu, kurš ļauj stomatologiem bezgalīgi paaugstināt pakalpojumu cenas.
Vidējā parastās kolonoskopijas cena, par kuru Krievijā maksā apdrošināšanas kompānija, ASV var sasniegt 10 tūkst. dolāru. Traumatoloģija un pirmās palīdzības sniegšana nav lēti pakalpojumi. Ņujorkas iedzīvotāja Dženisa Mitčela par pirmās medicīnas palīdzības sniegšanu un ģipša uzlikšanu saņēma rēķinu 75 tūkst. dolāru apmērā.
Ja jums ir radušās nopietnas veselības problēmas, un jūs nokļuvāt reanimācijā, tad viena standarta stacionāra diena parastā pašvaldības slimnīcā jums izmaksās apmēram 6500 dolārus. Nākas vien noprast, cik maksā slimnieku apkalpošana elitārās un privātās klīnikās. Standarts ir notiekošais ar vienu no Denveras apšaudes upuri, pārdevēju Kalebu Midli (filmā „Tumšais bruņinieks”), kuram izrakstīja 2 miljonu rēķinu par reanimāciju un apkalpošanu. Kalebam ir skartas smadzenes un ir pazaudēta acs, diez vai viņš varēs nopirkt izdevību atgriezties normālā dzīvē.
ASV slimot ir dārgi, dārgi nomirt un piedzimt. Ziemeļamerika ir valsts ar neticami augstām dzemdību cenām. Personām, kurām nav apdrošināšanas, dzemdību nama standarta pakalpojumi vidēji izmaksā 30 tūkst. dolāru. Turklāt pakalpojumu cena krasi pieaug nepieciešamo papildus preparātu un procedūru dēļ. Ja ir radusies ķeizargrieziena nepieciešamība, gatavojaties samaksāt klīnikai ne mazāk par 50 tūkst. dolāru. Tas, starp citu, ir 2 reizes mazāk nekā Eiropas Savienības valstīs.
Visi šie skaitļi šķiet tik paradoksāli, ka sākumā tiem nav iespējams noticēt, jo parasta Krievijas pilsoņu acu priekšā ir televīzijas seriāla aina, kurā katrs pacients, nokļūstot slimnīcā, saņem mūsdienīgāko ārstēšanu. Patiesībā pat pēc vienkāršākajiem aprēķiniem „doktora hausa valstī” katru gadu nomirst ne mazāk kā 45 tūkstoši cilvēku, kuriem nav medicīnas apdrošināšanas. Stingera Starptautisko izmeklēšanu biroja dati liecina par to, ka mirstības risks 45 milj. neapdrošināto pilsoņu sastāda 40%., t.i., praktiski puse no neapdrošinātajiem pilsoņiem vienkārši iet bojā savu „plāno maciņu” dēļ.
Lai saglabātu „demokrātijas visiem” redzamību. ASV pastāv programma Medicare, kurai būtu jānodrošina „vienkāršos mirstīgos” un maznodrošinātos ar bāzes medicīnas apkalpošanu uz valsts rēķina. Bet patiesībā apdrošināšanas summas praktiski nekad nepietiek kvalitatīvai ārstēšanai, un pēc izrakstīšanās pacients ir parādā ārstiem desmitus tūkstošus dolāru. Rezultāts – bankrots, nekustamā īpašuma pazaudēšana un visi pārējie izputējušā cilvēka dzīves „jaukumi”.
Zīmīgs ir fakts, ka ASV medicīnas apdrošināšana ir pastāvīgu politisku spekulāciju priekšmets. Tiklīdz uz prezidenta vai senatora krēslu sāk pretendēt kāds politiķis, viņš vispirms sola padarīt kvalitatīvu medicīnas apkalpošanu pieejamu ierindas amerikāņiem. Tā rīkojās gan Bušs jaunākais, gan Klintons un pat Obama, kuru viņa karjeras sākumā par to sauca par „sociālistu”.
Bet medicīnas apdrošinātāju un fondu lobiji zina savu darbu, un zem viņu kupola atrodas praktiski visi ierēdņi un politiķi, ieskaitot prezidentu. Rezultātā sanāk, ka valsts sabiedrības spiediena iespaidā it kā sāk izdalīt arvien vairāk un vairāk naudas pilsoņu apdrošināšanai, bet faktiski nes peļņu tikai klīnikām un fondiem, nemaz nemainot to cilvēku procentu, kuriem tā ir nepieciešama.
Šāda sistēma ir viens no galvenajiem ASV budžeta krīzes iemesliem – nevalstiskās kompānijas, aizbildinoties ar pilsoņu nodrošināšanu ar bāzes medicīnas pakalpojumiem, pārskaita uz savām bankām gigantiskas summas, liekot Obamam atkal un atkal izlaist jaunus dolārus.
Rezultāts ir saprotams – visa valsts ekonomika, kā arī desmitiem miljonu ASV pilsoņu ir finanšu spekulantu un korporāciju ķīlnieki, un diez vai kādreiz viņiem kaut kas mainīsies uz labāko pusi. Viņu vienīgā izeja ir medicīnas tūrisms uz Austrumeiropas un Āzijas valstīm, kurās pagaidām vēl pastāv cilvēcība