Horhe Rodrigess–Gerrara jau 10 gadus rada smilšu un akmeņu portretus ar dziļu sociāli humanitāru nozīmi.
Par pēdējo kolekcijas „gleznu” kļuva meitene, kura iedomājas vēlēšanos Belfāstā.
„Vēlēšanās” radīšanai māksliniekam bija nepieciešami 30 000 koka mietiņi, 2000 t augsnes, 2000 t smilšu, kā arī zāle, akmeņi un brīvprātīgo pūlis. 18 mēnešus notika sagatavošanās darbi, mēneša laikā tapa mākslas darbs, – vēsta style.rbc.ru.
Šādas gleznošanas tehnikas (kad portreti tiek veidoti uz zemes no dabas materiāliem) nozīme ir sakaru starp dabu un mākslu nodibināšana un uzmanības piesaistīšana tam, ka nenodarīt kaitējumu dabai ir pat skaisti. Nu un pēc būtības vienkārša momenta savdabīgā universālumā: kad bērns iedomājas vēlēšanos. Instalāciju var apskatīt gan no gaisa, gan no zemes, un pat Google Maps.
„Vēlēšanās” ir ceturtais projekta „Zemes sērijas” darbs. Par pirmo iniciatīvu šajā projektā kļuva Baraka Obamas portrets Barselonas pludmalē. Tas parādījās dienu pirms ASV prezidenta 2008. gada vēlēšanām kā aicinājums uz dialogu par Obamas kampaņu un varoņa meklējumi, kurš atnāks un visus izglābs.
Pēc tam bija Galà-la – cita maza meitenīte, kura pat iekļuva Vivjenas Vestvudas online instalāciju kolekcijā „100 pretošanās dienas”. Bet 2012. gadā Amsterdamā tika atspoguļota sīvās feministes Мama cash seja.
Vispār Horhe Rodrigess–Gerrara ir Ņujorkas ielu „slāpēšanas kultūras” dibinātājs, pie kuras pieder visi tie, kuri spļauj sejā masu kultūrai (pieder arī Benksi). Šīs kultūras ietvaros mākslinieks radīja sava veida popkultūru ar spēcīgu sociālo apsolījumu, un pazīstamās kompozīcijās nomainīja popkultūras ikonu sejas ar nepazīstamu cilvēku sejām.
Horhe Rodrigess–Gerrara dzīvo starp Ņujorku un Barselonu jau vairāk nekā 15 gadus. Un bez visa pārējā ar koka ogli uzzīmēja gigantiskus portretus uz daudzu pamestu māju sienām vienā un otrā pilsētā. „Pilsētas analoģijas” (tā sauc šo projektu) bez tradicionālā ekoloģiskā un sociālā vēstījuma tika iecerēts kā mēģinājums atjaunot paaudžu sakarus.