Rīt Saeima konceptuāli lems par nākamā gada valsts budžetu. Koalīcija cer, ka nepatīkamu pārsteigumu šajā balsojumā nebūs, jo, panākot vienošanos par uzturēšanās atļauju sistēmas pārveidošanu, pozīcijas partijas apņēmušās būt vienotas arī valsts budžeta apstiprināšanā.
Vakar Saeimas Budžeta un finanšu komisija konceptuāli atbalstīja nākamā gada budžeta projektu, vidējā termiņa budžeta ietvaru, kā arī 41 saistīto likumprojektu. Kā tika solīts, atbalstu šiem dokumentiem vakar sniedza arī Nacionālās apvienības (NA) deputāti, lai gan iepriekš – plenārsēdes balsojumā – apvienības politiķi budžeta virzību boikotēja. Kā zināms, NA savas balsis 2014. gada valsts budžetam solīja apmaiņā vienīgi pret valdības piekāpšanos uzturēšanās atļauju jautājumā. Lai gan sākotnēji koalīcijas partneru domstarpības šķita nepārvaramas, tomēr pagājušajā nedēļā politiķi panāca vienošanos, ka turpmāk, ik gadu uzturēšanās atļaujas tiks izsniegtas ne vairāk kā par 800 nekustamā īpašuma darījumiem.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir piesardzīgi norādījis: „visas pazīmes liecina, ka vienošanās koalīcijā ir panākta un balsojums par budžetu būs pozitīvs." Jāatgādina, ka Saeimas balsojums par valsts budžetu ir viens no parlamenta būtiskākajiem pienākumiem, kā arī pārbaudījums valdošās koalīcijas vienprātībai. Proti, ja, lemjot par budžetu, Saeimas vairākums to noraida, uzskatāms, ka izteikta neuzticība valdībai.
2014. gada valsts budžeta projekts paredz, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 7 004 260 643 eiro (4 922 594 380 lati), bet izdevumi - 7 142 704 902 eiro (5 019 893 005 lati). Salīdzinājumā ar šā gada plānu, nākamgad paredzēti par 341,9 miljoniem eiro (240,29 miljoniem latu) lielāki ieņēmumi, kā arī par 288,9 miljoniem eiro (203,09 miljoniem latu) lielāki izdevumi. Tādējādi šis būs pirmais pēckrīzes gadu valsts budžets, kurā Latvijas valdība ir gatava sadalīt lielākus līdzekļus daudzajām ilgi atliktajām vajadzībām. Tiesa, nebūt ne visi ministri ir apmierināti ar šādu dāsnumu. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis akcentējis, ka politiķu populisma dēļ nauda nākamgad tiks dalīta ar tādu vērienu, kādu valsts nevar atļauties, tādēļ fiskālās rezerves tikšot izsmeltas gadu uz priekšu. Tikmēr finanšu ministrs Andris Vilks norāda, ka, augot valsts vajadzībām, ir jāsāk domāt arī par lielākiem budžeta ieņēmumiem, kas jau tuvākajā laikā varētu nozīmēt atsevišķu nodokļu palielināšanu. Tikmēr ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norāda, ka budžets projekts ir pirmsvēlēšanu kompromiss starp ekonomikas attīstību un sasāpējušu problēmu risinājumu. Viņaprāt, priekšvēlēšanu tuvums nosaka, ka politiķu uzmanības fokusā ir sociālā atbalsta pasākumi ar tūlītēju efektu. Tas savukārt nozīmējot, ka ekonomiskās attīstības jautājumi, kuru atdeve būs redzama ilgākā termiņā, būs jāfinansē galvenokārt ar Eiropas Savienības, nevis valsts līdzekļiem.
Būtiskākie nākamā gada balsts budžeta aspekti skar tādus jautājumus kā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas likmes samazināšana no 35,09% līdz 34,09%; atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšana; minimālās algas palielināšana līdz 320 eiro jeb 224,9 latiem. Tāpat tiek paredzēts, ka no 2014.gada 1.janvāra vecāku pabalsta minimālais apmērs pieaugs no 100 līdz 120 latiem. savukārt bērnu kopšanas pabalsts pieaugs no 100 līdz 120 latiem. Kā zināms, bērna kopšanas pabalstu šobrīd saņem sociāli neapdrošināti vecāki no bērna dzimšanas līdz pusotra gada vecumam, kā arī sociāli apdrošināti vecāki no bērna gada līdz pusotra gada vecumam.