Vismaz 50 cilvēki Ēģiptē gājuši bojā un daudzi citi ievainoti policijas un vasarā gāztā islāmistu prezidenta Mohameda Mursi atbalstītāju sadursmēs, vēsta raidsabiedrība BBC.
Visvairāk upuru ir galvaspilsētā Kairā, kur drošības spēki arestējuši aptuveni 200 Mursi pārstāvētās islāmistu kustības "Musulmaņu brālība" biedrus.
Mursi atbalstītāji svētdien, kad armijas atbalstītā valdība atzīmēja Arābu – Izraēlas 1973. gada kara 40. gadadienu, rīkoja protesta gājienus vairākās pilsētās.
Gadadienas svinētāji pulcējās Kairas Tahrira laukumā, kur notika arī militārās tehnikas parāde. Daudzi rokās turējuši aizsardzības ministra – ģenerāļa Abdulfataha al Sisi portretus.
Tikmēr Mursi atbalstītāji, kas armijas organizēto demokrātiski ievēlētā prezidenta gāšanu trešajā jūlijā uzskata par militāru apvērsumu, centās piekļūt laukumam un izkliedza pret Sisi vērstus saukļus, ziņo BBC.
Drošības spēki demonstrantu apturēšanai izmantojuši asaru gāzi un šāvuši gaisā. Sadursmes turpinājušās vairākas stundas, dažās vietās pa demonstrantiem esot šauts ar kauja munīciju un skrotīm. Drošības spēkiem galu galā izdevies novērst pretēju uzskatu paudēju pūļu sadursmes.
Kopš demokrātiski ievēlētā prezidenta Mursi gāšanās trešajā jūlijā, sadursmēs ir gājuši bojā simtiem islāmistu. Prezidents un citas augsta ranga "Musulmaņu brālības" amatpersonas ir apcietinātas un gaida tiesu.
Varas iestādes ir aizliegušas "Musulmaņu brālības" aktivitātes un sākušas organizācijas aktīvu pārņemšanu.
Brālības biedri tikmēr turpina rīkot protestus, lai gan dalībnieku skaits tajos ir sarucis.
Reģionā ietekmīgā islāmistu organizācija "Musulmaņu brālība" dibināta 1928. gadā. 1954. gadā to oficiāli likvidēja Ēģiptes militārā pārvalde. Kustība atklātu un redzamu darbību Ēģiptē atsāka pēc ilggadējā prezidenta Hosni Mubaraka gāšanas 2011. gadā. Organizācijas biedrs Mohameds Mursi kļuva par pirmo demokrātiski ievēlēto valsts prezidentu.