Viņam ir 25 gadi, divi bakalaura grādi un maģistra grāds Kopienu zinātnē.
Spānis Bendžamins kļuvis par “seju” spāņu zudušajai paaudzei: tie ir jaunieši, kuriem neatrodas darbs pašu valstī, tāpēc viņi spiesti emigrēt. Gluži kā daudzi latvieši. Bendžamins savu sāpi par notiekošo izkliedza sociālajos tīklos: kā tas nākas, ka man, tik izglītotam cilvēkam, jādodas uz Londonu berzt atejas?!
Jaunākie pētījumi rāda, ka 56% Spānijas iedzīvotājiem, kuri jaunāki par 25 gadiem, pašu valstī darba nav. Arī Bendžamins Serra Bošs bija spiests pamest dzimto Valensiju, lai meklētu iztikas avotu kaut kur citur pasaulē. Bendžamins ir divkārtējs bakalaura grāda (studējis žurnālistiku un sabiedriskās attiecības) īpašnieks un beidzis arī maģistra studijas.
“Vienīgais darbs, ko uz ātro varēju atrast, bija tualetes apkopēja vakance kādā Londonas bārā,” saka Bendžamins, kurš pats Spānijā kļuvis par tādu kā varoni – viņa seja iemieso daudzu citu bezdarba jauniešu bēdu. Ar visu viņa akadēmisko zināšanu bagāžu Spānijā darbs puisim neatradās.
Uz Londonu viņš nedevās uzreiz darba uzdevumā, viņš tur dzīvoja jau gadu, jo papildināja savas zināšanas kādā Biznesa skolā un politoloģijā. Bendžamins zināja, ka mācības drīz būs cauri, stipendijas arī, tāpēc meklēja darbu savā dzimtajā zemē. Taču – nekā. Visbeidzot viņam nekas cits neatlika kā sākt berzt atejas Londonas bārā. Tagad viņš jau uzkalpojies par viesmīli, un par visām savām gaitām sociālajos tīklos informē savus sekotājus. To viņam ir tūkstošiem, jo Bendžamina vēstījumi “no tualetes kabīnes” bija tik skaudri un jaudīgi, ka ātri vien viņam uzmanību pievērsa gan Spānijas prese un valdība, gan britu mediji.
“Es esmu labi izglītots cilvēks un tagad es beržu sūdus svešas valsts podā,” viņš tvītoja, “nē, man nav kauns par to, ko es daru. Man ir kauns, ka man tas jādara ne savā valstī, jo neviens nespēj piedāvāt manām spējām adekvātu darbu Spānijā”.
Viņš internetā publicēja savas pārdomas par imigrantiem no Spānijas – tik daudz valsti pametušo ir tieši jaunieši! “Es katru dienu Londonā satieku desmitiem savējo,” rakstīja Bendžamins, “daudzi ir ielikuši pūles un finanses izglītībā. Bet viņi ir šeit, nevis Spānijā. Kāpēc?” – retoriski vaicāja puisis.
Pēc tam, kad Bendžamina ieraksti internetā un viņa paša seja kļuva populāra, daudzi atzīst, ka savā ziņā šis izglītotais cilvēks iezīmē pašreizējo Spānijas “zudušās paaudzes seju”. Vairāk nekā pusei jauniešu darba nav vispār, bet, ja tāds atrodas, tas ir mazkvalificēts un slikti apmaksāts.