Šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem palielinājies par 4,4%.
Šogad otrajā ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 4,03 miljardi latu, un Latvija joprojām ir Baltijas valstu līdere pēc IKP izaugsmes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013.gada pirmo ceturksni, IKP pieaudzis par 0,7%.
2013.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada otro ceturksni, nozīmīgu ieguldījumu IKP pieaugumā (1,1 procentpunkti) deva tirdzniecība, kas palielinājās par 6,2%, tai skaitā mazumtirdzniecība – par 6,3%, kuru sekmēja 7% pieaugums nepārtikas preču, 4% – pārtikas preču un 10% – auto degvielas mazumtirdzniecībā.
Būvniecība, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, pieaugusi par 5,3%. Dzīvojamo ēku būvniecība palielinājās par 41%, turpretī ieguldījumi šoseju, ielu un ceļu būvniecībā, kā arī rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā samazinājās attiecīgi par 5% un 18%.
Par 9,2% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi (pievienotās vērtības, akcīzes, muitas nodokļi), kas IKP pieauguma tempu paaugstināja par 0,7 procentpunktiem.
2013.gada otrajā ceturksnī par 0,6% palēninājās apstrādes rūpniecības temps, kas kopējo IKP tempu samazināja par 0,1 procentpunktu. To ietekmēja tempa kritums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (21,9% no kopējās apstrādes rūpniecības) par 0,2%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (3,4% no kopējās apstrādes rūpniecības) – par 22,2%, kā arī metālu ražošanā (1,3% no kopējās apstrādes rūpniecības) – par 63,9%. Par 5% palielinājās pārtikas produktu ražošana (19,7%).
Faktiskajās cenās 2013. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012. gada otro ceturksni privātais galapatēriņš palielinājās par 6,6%. Ir pieauguši izdevumi lielākajās patēriņa grupās: mājokļa uzturēšanai (28% no kopējiem izdevumiem) – par 1,5%, pārtikai (20% no kopējiem izdevumiem) – par 2,8% un transportam (15% no kopējiem izdevumiem) – par 3,7%. Bruto pamatkapitāla veidošana palielinājās par 0,8%. Preču eksports (72% no kopējā eksporta) pieaudzis par 6,1% un pakalpojumu eksports – par 1,2%. Preču importa apjomi (85% no kopējā importa) samazinājušies par 2,8%, bet pakalpojumu imports – par 5,1%. Savukārt valdības galapatēriņš pieaudzis par 12,1%.
Salīdzināmajās cenās 2013.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada otro ceturksni privātais galapatēriņš pieaudzis par 6,6%, tai skaitā izdevumi mājoklim palielinājušies par 0,4%, pārtikai – par 1% un transportam – par 6,6%. Privātā galapatēriņa pieaugums pozitīvi ietekmēja kopējo IKP izaugsmes tempu 4,7 procentpunktu apmērā.
Izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai samazinājās par 1,8%, kas atstāja 0,6 procentpunktu lielu negatīvi ietekmi uz IKP. Par 5,8% palielinājās valdības galapatēriņš, tā palielinot IKP kopējo tempu par 0,8 procentpunktiem. Preču eksports pieaudzis par 2,7%, bet pakalpojumu eksports – par 1,3%. Tie iekšzemes kopproduktu palielināja par 1,4 procentpunktiem. Savukārt preču importa apjomi samazinājušies par 3,5%, bet pakalpojumu importa apjomi – par 7,5%. Importa samazinājums atstāja pozitīvu ietekmi uz IKP 2,9 procentpunktu apmērā.
Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)
IKP apjoma izmaiņas, 2011.1.cet. - 2013.2.cet.
(salīdzināmajās cenās, %)
