Saeimā trešajā lasījumā jāizskata grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, un tajos paredzēts, ka iedzīvotājiem būs iespēja izvēlēties par komunālajiem pakalpojumiem norēķināties tieši ar to sniedzējiem.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs atzina, ka tieši norēķini ir vissāpīgākais un visdiskutablākais likuma grozījumu jautājums. Likumprojekts tiek virzīts strauji, bet iedzīvotājiem pašlaik ir sarežģīti saprast, vai un par cik lielu summu jaunā norēķinu kārtība sadārdzinās viņu ikmēneša maksājumus.
Par cik un kāpēc vairāk
«Tiešo norēķinu sistēmas ieviešana mēnesī par 1,53 latiem jeb 33,5 procentiem sadārdzinās maksājumu,» saka SIA Rīgas ūdens (RŪ) valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa. Viņa izskaidro, kā šī summa veidojas, piebilstot, ka pašlaik tās ir tikai prognozes, kas veiktas, par pamatu ņemot vidējo ūdens patēriņu ģimenē. RŪ aprēķini liecina, ka katram dzīvoklim norēķinu sistēmas uzturēšana izmaksās deviņus santīmus, rēķinu sagatavošana maksās piecus santīmus, rēķinu nosūtīšana – deviņus santīmus. Savukārt līgumu administrēšana – 45 santīmus mēnesī, izziņu sagatavošana un izsniegšana – 18 santīmu, iedzīvotāju iesniegumu pieņemšana, reģistrēšana un atbilžu sniegšana – 17 santīmu. Parādu piedziņas izdevumi būs 22 santīmi mēnesī, pievienotās vērtības nodokļa apmērs – 27 santīmi, un kopā ar to sanāks 1,53 lati. «Mēs nevaram radīt tādas tarifa izmaiņas,» viņa uzsver.
D. Kalniņa norāda, ka tagad uzņēmumam nav līgums ar katru dzīvokli, bet tāds ir noslēgts vai nu ar visu māju, vai apsaimniekotāju. Tiešo norēķinu gadījumā nāksies izrakstīt gandrīz 400 000 rēķinu (pašlaik – nedaudz vairāk nekā 16 000), kā arī zemesgrāmatā pārbaudīt, kurš ir īpašnieks, vai viņš ir parādā RŪ un veikt citas formalitātes, kas maksās naudu un prasīs daudz laika.
Šovasar a/s Rīgas siltums (RS) valdes locekle Birute Krūze piedāvāja aplēses, ka rīdziniekiem ikmēneša papildu izmaksas uz 1 m2 varētu sasniegt pat piecus santīmus. 50 m2 lielam dzīvoklim par siltumu vien papildus ik mēnesi būtu jāmaksā 2,50 latu (gadā – 30 latu). Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, VAS Latvenergo tirdzniecības pakalpojumi ir 0,17 santīmu par kilovatstundu. Nodedzinot 100 kilovatus elektrības, par rēķina izrakstīšanu samaksājam 17 santīmu.
Arī Ekonomikas ministrijā atzīst, ka tiešo norēķinu ieviešana ļoti daudziem dzīvokļu īpašniekiem palielinās ikmēneša maksājumu par vairākiem – līdz pat pieciem – latiem. Un ka ir iespējams tarifu kāpums, ja būs ļoti daudz neatgūstamo parādu. Kā liecina pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu dati, tie nekur nav pazuduši un ir mērāmi miljonos latu.
Ko paredz likuma grozījumi
Dzīvojamās mājas īpašniekiem, kuri norēķinās par komunālajiem pakalpojumiem ar pārvaldnieka starpniecību, būs jāizlemj par turpmāko norēķinu veidu. Viņi varēs izmantot pašreizējo kārtību un norēķināties ar pārvaldnieka starpniecību vai maksāt tieši katram pakalpojuma sniedzējam – par ūdeni un kanalizāciju, par apkuri, par atkritumu izvešanu, par koplietošanas elektrību, kā arī pārvaldīšanas u. c. izdevumus.
Paredzēts, ka iedzīvotājiem, kuri likuma spēkā stāšanas dienā norēķinās par pakalpojumiem ar pārvaldnieka starpniecību, būs pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2014. gada 28. februārim izlemt jautājumu par turpmāko norēķinu veidu. Likums varētu stāties spēkā nākamgad 1. oktobrī.
Vai parādi samazināsies?
Likuma grozījumiem ir vismaz divi ļoti svarīgi mērķi: pasargāt dzīvokļu īpašniekus no negodīgiem apsaimniekotājiem un samazināt arvien pieaugošo parādu apmēru. Ar likuma grozījumiem Ekonomikas ministrija cer parādu mazināšanā iesaistīt arī pakalpojumu sniedzējus. Gan D. Kalniņa, gan SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) un RS pārstāvji atzīst, ka parādnieku un parādu problēma ir jārisina, taču tai kā aste līdzi velkas vēl citu problēmu buķete, ko nevarēs ignorēt. Pašlaik, kamēr notiek diskusijas par strīdīgi vērtētā likumprojekta normām, RS, RŪ un RNP apšauba, ka parādus būs iespējams būtiski deldēt ar tiešo norēķinu sistēmu.
D. Kalniņa norāda, ka līdz augusta beigām debitoru parāds uzņēmumam ir 4,19 miljoni latu, par atgūstamiem RŪ uzskata 2,59 miljonus latu. Savukārt līdz 2012. gada 31. decembrim par bezcerīgiem parādiem atzīti 1,76 miljoni latu jeb 36 procenti no kopējās parādu vērtības. «Mēs realizējam piesardzīgu politiku un vienreiz ceturksnī izvērtējam, kādus parādus varam atgūt,» piebilst D. Kalniņa. RŪ izmanto dažādus pasākumus, kuriem vajadzētu motivēt parādniekus norēķināties par pakalpojumu, tomēr tik efektīvas metodes kā RS uzņēmuma rīcībā nav. RS pirms apkures sezonas pieprasa norēķināties par visu piegādāto siltumenerģiju, pretējā gadījumā apkuri nepieslēgs. Un nu RŪ var konstatēt, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju parāds ir 1,4 miljoni latu no kopējās 3,045 miljonu latu lielās parāda summas.
Vēl kāda tendence, ko akcentē D. Kalniņa. Gada laikā parādos iekritušu pārvaldnieku un to pasludinātās maksātnespējas dēļ parādi RŪ ir palielinājušies četras reizes. No tādiem pārvaldīšanas uzņēmumiem naudu nav izdevies atgūt. Tā kā likumos nav atrisināts jautājums par iepriekšējā apsaimniekotāja vai dzīvokļa īpašnieka parādu nomaksu, tagad RŪ to piedzen dubulti – no jaunā īpašnieka vai mājas pārvaldnieka, pat ja nauda par pakalpojumu jau tikusi samaksāta, taču nav nonākusi RŪ kontā.
B. Krūze, nosaucot tiešās norēķinu sistēmas un pašreizējās maksājumu kārtības priekšrocības un trūkumus, uzsver, ka pašreizējā sistēma nenodrošina aizsardzību pret negodprātīgiem apsaimniekotājiem, kā arī nav atrisināts jautājums par to parādu segšanu, kurus piedzīt nav iespējams. Tiešajos norēķinos maksājums nonāks pie pakalpojuma sniedzēja, bet iedzīvotāji saņems vairākus rēķinus un par katru no tiem apmaksās izrakstīšanas izdevumus, kā arī parādu piedziņas izdevumus. Visticamāk, konkrētās mājas parādi tiks sadalīti citiem tās iedzīvotājiem, cits, mazāk iespējams, variants – parādus iekļaut tarifā, lai maksā visi rīdzinieki. B. Krūze neslēpj, ka visas izmaksas, visticamāk, iekļaus rēķinā un par visu samaksās gala patērētājs, proti, dzīvokļa īpašnieks.
Arī RNP Juridiskās pārvaldes direktore Indra Dreika runā par to pašu – kaut arī iedzīvotāji vasarā aktīvāk nomaksā ziemā iekrāto parādu, nemaksātāju skaits un kopējā parāda apmērs ir gandrīz konstants lielums. Viņa uztraucas par to, ka tiešo norēķinu sistēmu iedzīvotāji varētu izmantot, lai izvēlētos par kaut ko maksāt, bet par kādu citu pakalpojumu, piemēram, pārvaldīšanas izdevumiem, ne. Arī viņa norāda, ka grozījumi likumā neatbild uz jautājumiem, kā tiks dalīti komunālo pakalpojumu izdevumi uz dzīvokļiem, kas notiks ar esošajiem parādiem.
Deloitte Latvia atzinumā par iepriekš minēto likumprojektu teikts, ka vairāku rēķinu izrakstīšanas izdevumi, kā arī negodprātīgu mājas iedzīvotāju vai pārvaldnieka uzkrāto parādu apmaksāšana un tiesāšanās izdevumi palielinās kopējā parāda summu.
Piedāvā risinājumu variantus
Uzsverot, ka dzīvokļu īpašnieku biedrības un privātmāju īpašnieki ir apzinīgākie maksātāji, D. Kalniņa vienlaikus norāda, ka RŪ nevar veicināt biedrību veidošanu, tas tomēr ir pašvaldības uzdevums. Tāpēc šī ir tā aste, kura velkas līdzi likuma grozījumiem – kā motivēt iedzīvotājus veidot biedrības un uzņemties atbildību par savu māju. Arī citi pakalpojumu sniedzēji atzīst, ka norēķini ar dzīvokļu īpašnieku biedrībām ir labs sadarbības veids.
Iespējams, varētu pagarināt likumprojektā paredzēto pārejas perioda ilgumu un noteikt, ka tiešo norēķinu sistēmu vispirms jāievieš ēkās, kur to var izdarīt tehnisku iemeslu dēļ (iespējams atslēgt apkuri, ūdeni konkrētam dzīvoklim). Visi trīs uzņēmumi uzskata, ka ir nepieciešamas izmaiņas vēl citos likumos. Piemēram, ēku pārvaldnieki ir jākontrolē, jo vairāki no viņiem ir aizdevuši ievērojamus līdzekļus, kas diez vai ir samērojami ar apgrozījumu. Nepieciešama arī pārvaldnieku civiltiesiskā apdrošināšana, garantijas depozīts, ko pārvaldnieks iemaksā, uzsākot darbību u. tml. Šos priekšlikumus RNP, RŪ un RS iesniegs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai, lai sarunu turpinātu nākamās nedēļas sākumā.