Bijušais CIP darbinieks Edvards Snoudens, kurš atmaskoja ASV specdienestu elektroniskās izsekošanas programmas, intervijā laikrakstam The New York Times paziņoja, ka pēc 2001.gada 11. septembra terora aktiem ASV MIL pārstāja veikt valdības kontroles funkciju.
„Pēc 11. septembra terora aktiem daudzi lielie ASV ziņu izdevumi atteicās no savas valdības kontroles funkcijas, baidoties būt nepatriotiski un ciest finanšu zaudējumus periodā, kad patriotiskās jūtas pārdzīvoja pacēlumu. Šī stratēģija bija izdevīga no biznesa redzes viedokļa, tomēr tā dārgi izmaksāja sabiedrībai”, - atzīmēja Snoudens.
Pēc viņa vārdiem tieši šī iemesla dēļ viņš savu informāciju nodeva amerikāņu dokumentālo filmu režisorei Lorai Puatrai un britu laikraksta The Guardian reportierim Glenam Grīnvaldam, nevis lielo ASV izdevumu darbiniekiem.
Snoudena intervija ievietota otrdien, 13. augustā laikraksta The New York Times interneta portālā. Drukātā veidā tā parādīsies laikraksta svētdienas pielikumā.
Sarunā ar izdevuma žurnālistu Pīteru Maasu Snodens tāpat atzīmēja, ka reportieriem jāiemācās izmantot šifrēšanas metodes, lai savu saraksti nodrošinātu pret izsekošanu no valsts varas orgānu puses. „Es biju pārsteigts, uzzinot, ka ziņu dienestos ir cilvēki, kuri nesaprot, ka jebkurš nešifrēts ziņojums, kurš tiek interneta vidē, tiek piegādāts katram izlūkdienestam pasaulē”, - paziņoja Snoudens.
The New York Times mājas lapā publicēts arī Pītera Maasa materiāls, kas veltīts Lorai Puatrai. Tajā tiek stāstīts par metodēm, kuras izmantota aizsardzībai pret izlūkdienestiem, un par to, kā viņa sāka strādāt ar Snoudenu, raksta newsru.com.
Puatra tieši nodarbojas ar Amerikas pilsoņu tiesību ierobežošanas jautājumiem no federālās valdības puses. Viņa bija starpniece, sagatavojot iepriekš minēto Snoudena interviju. Puatra sūtīja bijušajam CIP darbiniekam jautājumus šifrētā veidā, bet pēc tam viņa atbildes nodeva Maasam.
Jūnijā bijušais ASV Nacionālās drošības aģentūras darbinieks Edvards Snoudens atmaskoja ASV specdienestu elektroniskās izsekošanas programmas.
Dzimtenē viņam inkriminē divu ASV 1917. gada likuma panta pārkāpumu – nesankcionētu slepenas informācijas izpaušanu, kas skar nacionālo aizsardzību, un tīšu Amerikas izlūkdienesta datu nodošanu personām, kurām nav tiesību saņemt šādu informāciju. Turklāt Snoudenu vaino ASV valdības īpašuma zādzībā. Pēc katra no šiem punktiem viņam draud cietumsods līdz 10 gadiem.
1. augustā Snoudens saņēma pagaidu patvērumu Krievijā. Pirms tam viņš ilgāk nekā mēnesi pavadīja Maskavas lidostas „Šeremetjevo” tranzīta zonā.