Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir izdevies atjaunot konstruktīvu dialogu ar atbildības jomu pārstāvjiem un iesāktās reformas tiks turpinātas, bet koriģēt nākotnē būšot nepieciešams skolu finansēšanas sistēmu.
To pirmdien, vēstot par padarīto 100 dienās kopš stāšanās amatā un nākotnes plāniem atzina izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).
Runādams par būtiskākajiem darbiem nākotnē, Dombrovskis atzina, ka viņam nepatīk skolu finansēšanas sistēma "Nauda seko skolēnam", un esot skaidrs, ka to vajadzēšot koriģēt. Viņš izklāstīja, ka šī sistēma labi strādā lielajās pilsētās, motivējot skolas ieguldīt savā kvalitātē, lai piesaistītu bērnus, turpretī reģionos, kur skolēnu skaits ir mazs, izglītības iestādes atsakās apvienoties, kas "sadrumstalota administratīvā sadalījuma" dēļ ir vienīgais veids skolām attīstīties.
Sistēma būtu jāmaina, lai dotu pašvaldībām motivāciju uzlabot skolu tīklu, jo, "ja administratīvais sadalījums nebūtu tik sadrumstalots, tad šī sistēma strādātu labāk".
"Spēt konstruktīvi sarunāties, izdiskutēt, izstrīdēties un tad iet uz priekšu ir būtiski, jo nevienu reformu nevar virzīt uz priekšu bez diskusijām ar nozares pārstāvjiem," sacīja Dombrovskis un uzsvēra, ka pirmo 100 dienu laikā ministra amatā ir viesojies skolās, augstskolās, profesionālās izglītības iestādēs, ticies ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), Latvijas sporta federācijām un citām organizācijām.
Arī LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško atzina, arodbiedrībā, kas ir IZM lielākie kritizētāji, ir sadzirdēta ministra vēlme kopīgi sadarboties pedagogu algu celšanas un citos jautājumos. Sagaidāms arī darbs pirmskolas pedagogu atalgojuma uzlabošanai. "Diskusijas notiek un tiek turpinātas," teica LIZDA vadītāja.
Dombrovskis atzinīgi izteicās par papildus iegūto finansējumu mācību līdzekļu iegādei - papildus iegūts pusmiljons latu, lai jau no šā gada septembra nodrošinātu likuma izpildi un mācību līdzekļu iegādi. Tas atvieglos vecāku uzdevumu mācību līdzekļu iegādi, uzsvēra ministrs.
Viņš arī lepojās, ka ātri izdevies rast risinājumu kļūdas dēļ pieļautajam sešu miljonu latu iztrūkumam mērķdotācijās pedagogu atalgojumam.
Runājot par izglītības attīstību reģionos, Dombrovskis atzina, ka tur "kroplā motivācija pašvaldībās neveicina ilgtermiņa domāšanu un jauniešus aizdzen no reģioniem", kādēļ valsts dara visu iespējamo, lai popularizētu profesionālo izglītību. Mācoties profesionālajās skolās, jaunieši masveidīgi nedotos prom uz pilsētām, lai mācītos vidusskolā, kur "bieži vien kvalitāte ir zema".
"Skolēni pabeidz vidusskolu, bet iznākums nav tas labākais. Izglītības kvalitātes dēļ viņi nedabū darbu un aizbrauc lasīt zemenes uz Angliju. Turpretī profesionālā izglītība ļauj cilvēkiem palikt savā reģionā," uzsvēra izglītības ministrs.
Par būtisku darbu līdzās izglītības laukam Dombrovskis atzinis arī sporta jomas attīstīšanu. Viņš apbrīno profesionālo sportistu augstos panākumus, kas ir "tiešām liels brīnums tādā mazā valstī un ar šādu finansējumu".
Dombrovskis arī izvirzījis sev kā mērķi kardināli mainīt veidu, kā skolēni domā par sportu.
"Tā ir ne tikai izklaide un veselīgs dzīvesveids, bet tas veido mūsu jauniešu, skolēnu un studentu, raksturu, dod iekšēju motivāciju cīnīties un pārspēt savas robežas," izteicās par sporta jomu atbildīgais ministrs.
Jau vēstīts, ka Dombrovski par izglītības un zinātnes ministru maija sākumā apstiprināja pēc tam, kad veselības problēmu dēļ no amata atkāpās iepriekšējais ministrs Roberts Ķīlis. Viņš kļuvis par Dombrovska ārštata padomnieku.
Ķīlis pēc stāšanas amatā ierosināja vērienīgas izglītības sistēmas reformas, kas sastapās ar lielu pretestību, it īpaši no Latvijas augstskolu vadības puses. Piemēram, Ķīlis piedāvāja mainīt augstskolu novērtēšanas sistēmu un vairs nepiešķirt finansējumu nekvalitatīvām studiju programmām, kā arī ierobežot šādu programmu pastāvēšanu.
Savukārt viņa pēctecis amatā Dombrovskis par prioritāti nosaucis skolotāju motivācijas programmas īstenošanu, kā arī to, ka profesionālā izglītība pēc Vācijas parauga ciešā sadarbībā jāsasaista ar darba tirgu un jāīsteno augstākās izglītības kvalitātes celšana. Viņš uzsvēris, ka ir "citu metožu cilvēks", līdz ar to viņam atšķirībā no Ķīļa ar nozares spēlētājiem būšot vieglāk komunicēt.