Ekonomikas ministrija (EM) ar pašreizējām reformām elektroenerģijas ražošanas likumdošanā sola 20 miljonu ietaupījumu valsts budžetā un maigākus nodokļus elektroenerģijas patērētājiem, tomēr Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) un uzņēmēji, kas strādā ar atjaunojamiem energoresursiem (AER) to uzskata par politisko populismu zem kā slēpjas EM apzināts AS "Latvenergo" lobijs.
AER projektu attīstība vairotu neatkarību no Krievijas gāzes tirgus, bet valdība atkal un atkal liek šķēršļus nozares darbībai. EM plāno ieviest subsidētās enerģijas nodokli (SEN), kas tā pašreizējā redakcijā visdrīzāk varētu rezultēties ar maksātnespēju vairāk nekā 300 AER objektiem un apdraudēs ap 2500 darba vietas dažādos reģionos.
SEN ieviešana būtu neefektīva, jo EM nav paredzējusi to, ka ieviestais nodoklis sadārdzinās siltumenerģiju simtiem tūkstošu patērētāju un 18 pašvaldībām, no kā visizteiktāk ciestu mazturīgie, kuriem komunālie rēķini pieaugtu par 40%. Nodokļa pamatojums nebalstās uz ekonomiskiem aprēķiniem, pret ko iebilst Labklājības un Finanšu ministrija, NVO, neatkarīgie enerģētikas eksperti, uzņēmēji un Latvijas pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji norādot, ka visi EM minētie argumenti nodokļa ieviešanai ir īslaicīgam periodam, neatbilst patiesībai un ir valdības un sabiedrības maldināšana.
Arī AER nozares uzņēmēji SEN rakturo kā nepārdomātu un iznīcinošu, jo tā ieviešana, vistaicamāk, pieliktu punktu biznesam, kas soli pa solim veidots gadiem ilgi.
Juris Cīrulis no zemnieku saimniecības "Mežacīruļi" Jelgavas novadā ir noskaņots ļoti skeptiski. Saminiecība nodarbojas ar piena un gaļas lopkopību, bet 2012. gadā uzsākta dārzeņu audzēšana siltumnīcās. Īpašnieki izvēlējušies izmantot biogāzi kā elektroenerģijas un siltuma avotu, kuras ražošanai tiek izmantoti kūtsmēsli un zaļmasa. J. Cīrulis uzsver, ka saimniecība arī līdz šim strādājusi bez valsts atbalsta, spējot nodrošināt 9% rentabilitāti. Tomēr SEN 10% ieviešanas gadījumā rentabilitāte pārvērstos ar "-" zīmi un uzņēmums bankrotētu. Viņš norāda, ka šādas saimniecības uzturēšana ir dārga, jo AER prasa specifisku tehniku un izejvielas. Bankrota gadījumā būtu jāslēdz ne tikai siltumnīcu bizness, bet arī jāatlaiž darbinieki. J. Cīrulis ierosina, ka vajadzētu ņemt piemēru no valstīm, kurās AER joma ir attīstītāka un, piemēram, kā Vācijā, ieviest bonusu sistēmu – vairāk no valsts saņem tie, kas attīsta savu biznesu un kā izejmateriālus izmanto, piemēram, atkritumus. Tas veicinātu uzņēmējus attīstīties un arī valsts iegūtu lielāku labumu. Šādu ideju J. Cīrulis ministrijai ir jau piedāvājis, tomēr tā nav sasniegusi dzirdīgas ausis.
Līdzīgās domās ir arī Jānis Vinters no zemnieku saimniecības "Līgo", kurš uzsver, ka plānotais SEN ir nesamērīgs. Kompromiss varētu būt, ja nodoklis tiktu ieturēts no peļņas, nevis no bruto ieņēmumu apjoma. Arī 5% nodoklis būtu "paceļams", tomēr SEN pašreizējā redakcija ir absolūti nepārdomāta un nelabvēlīga AER ražotājiem. J. Vinters, kurš savā saimniecībā izmanto biogāzi, lai apsildītu siltumnīcas, akcentē, ka salīdzinot ar gāzes importu, biogāzes ražošana prasa nepagurstošu ikdienas darbu visa gada garumā, lielas investīcijas tehnoloģijās, kas ar katru gadu nolietojas.
Arī "Sabiedrība Mārupe" vadītājs Kaspars Brunovskis uzskata, ka SEN projekts pašreizējā redakcijā nav balstīts racionālos, ekonomiskos aprēķinos un ir pilnīgi nevajadzīgs. Viņš nodarbojas ar lauksaimniecību – audzē gurķus, tomātus speciālās siltumnīcās, kuras tiek apsildītas izmantojot biogāzi. Pirms diviem gadiem, aprēķinot projekta izmaksas ilgtermiņā, uzņēmums rēķinājies ar konkrētiem valsts noteiktiem nodokļiem, bet tagad EM plāno ieviest jauno SEN, kas koģenerācijas stacijas novedīs pie maksātnespējas. "Ja mums piemēros 10% SEN, tad tas būs līdzvērtīgs 25% peļņas nodoklim, tikai būtiskā atšķirība ir tāda, ka ar SEN tiek aplikti bruto ieņēmumi, kas nozīmē, ka peļņa mums vairs nebūs, mēs bankrotēsim un valsts kase no mums saņems tieši neko. Nāksies atlaist arī darbiniekus un samazināt ražošanas apjomus pārējās ražotnēs," stāsta K. Brunovskis.
Vienisprātis ar šiem uzņēmējiem ir vēl daudzi citi, kuri savās saimniecībās izmanto AER. Tāpēc LAEF kopā ar AER jomas uzņēmēiem aicina EM pārstrādāt SEN projektu, ņemot vērā gan uzņēmēju, gan NVO, gan citu iesaistīto pušu ieteikumus, izvērtējot alternatīvas un izveidojot kompleksu igtermiņa risnājumu, kas nostabilizētu AER jomas politiku.